Impresionisms

Impresionisma virziens un reizē daiļrades metode dzima 19. gs. 60. gados franču reālisma glezniecības klēpī. Impresionistus, tāpat kā reālistus, vienoja noraidoša attieksme pret oficiālo, mākslas akadēmijās kopto mākslu - akadēmismu, pret tā nosacītību, rutīnu un shēmām. Jaunā mākslinieku paaudze, līdzīgi reālistiem, par svarīgāko mākslā uzskatīja sava laikmeta vizuālās realitātes atspoguļojumu, tās daudzveidīgo, individuālo parādību attēlojumu. Tomēr atšķirībā no reālisma pārstāvjiem impresionisti galveno uzmanību veltīja tikai vienai īstenības pusei, proti, gaisa un gaismas izpētei, to ietekmei uz apkārtējo vidi un krāsu. Tādējādi par impresionistu lielāko rūpi kļuva, kā labāk un pilnīgāk glezna attēlot redzamo pasauli tās nemitīgajās pārmaiņās, krāsu bagātībā un mainībā. Šīs problēmas tad arī bija pamatā jaunās daiļrades metodes radīšanai un jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumiem.…