Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:490710
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.04.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 4 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Krātuves    4
  Gāzes krātuves rašanās    5
  Unikāla ģeoloģiskā struktūra    7
  No pirmā urbuma līdz pēdējam – 32 gadi    8
  Gāze pazemei jāsagatavo    9
  Krātuve tiek piepildīta ik vasaru    10
  Krātuve ekoloģisko situāciju neietekmē    10
  Krātuve tiek modernizēta    11
  Gaiss un ūdens Inčukalnā tīrs    13
  Bez cigaretām    14
  IPGK Ģeoloģijas dienests monitorings un drošība    15
  Izmantotā papildliteratūra    17
Extract

Inčukalna pazemes gāzes krātuve
Nodota ekspluatācijā: 1968.gada 9.augustā
Kopējā ietilpība: 4,400 miljardi kubikmetru dabasgāzes,
t.sk. 2,145 miljardi kubikmetru bufergāzes,
2,255 miljardi kubikmetru aktīvās gāzes
Platība: 23,2 kvadrātkilometri
Izvietojums: Rīgas rajona Sējas, Krimuldas un
Inčukalna pagastu robežā
Juridiskais statuss: a/s "Latvijas Gāze"
Ekspluatācijas un tehniskā
departamenta struktūrvienība
Krātuves

Zem Rīgas rajona Sējas, Krimuldas un Inčukalna pagasta laukiem un mežiem atrodas unikāls dabas veidojums. 650-750 metru dziļumā uz dolomīta pamatnes plešas smilšakmens slānis. Tā porās kā sūklī kādreiz krājās ūdens. Patlaban tas izsūknēts, un tā vietā ar 105 atmosfēru lielu spiedienu iesūknēta gāze. Kad gāze ar lielu spiedienu tiek sūknēta iezī izveidojas tādi kā ūdens vārti, kuriem cauri gāze uz sāniem izlauzties nevar. Ir tā būvētā bufergāze – ap divi miljardi kubikmetru, kas aizstāj izsūknēto ūdeni, saturot krātuvi, - un aptuveni tikpat daudz aktīvās gāzes, ko piegādā patērētājiem. Kā droša cepure, kas notur gāzi, krātuvei ir vairākus desmitus metru biezs, blīvs māla slānis. Šī mālainā iežu masa ir pietiekami liela, lai iesūknētajai gāzei neļautu no krātuves izlauzties uz augšu. No krātuves gāze var izkļūt tikai caur īpaši drošiem noslēgtiem urbumiem. Krātuvē ir ap 70 atmosfēru lies spiediens. Ar to pietiek, lai gāzi bez sūknēšanas atpakaļ nogādātu zemes virspusē un, ja nepieciešams, pat atpakaļ līdz Izborskai, no kurienes gāzi lielākoties piegādā. Proti, krātuve darbojas kā noliktava, kurā vasarā iesūknē ziemai nepieciešamo gāzi.
Šādas gāzes krātuves nav ne Igaunijā un Lietuvā, ne Polijā un Somijā, ne Zviedrijā un Norvēģijā. Igaunijā porainie smilšakmens ieži atrodas pārāk tuvu zemes virskārtai – apmēram 300 metru dziļumā. Tas ir pa maz, lai gāzes krātuve lielā spiediena dēļ būtu droša. Savukārt Lietuvas teritorijā šie slāņi ir pārāk dziļi – no 2200 līdz 3000 metru zem zemes. Pagaidām nav radītas tehnoloģijas, kas var nodrošināt 300 atmosfēru lielu spiedienu, lai tur iesūknētu gāzi. Turklāt šādas krātuves izbūve iznāktu pārāk dārga un nebūtu ekonomiski izdevīga.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register