Indivīda un likumu attiecības 21.gadsimtā

Likums ir augstākās valsts varas iestādes normatīvs akts ar vislielāko juridisko spēku, tas izsaka tautas gribu, tiek pieņemts Satversmē noteiktā kārtībā un regulē valstī svarīgākās sabiedriskās attiecības. Likumi ieņem vadošo vietu normatīvo aktu sistēmā, likumpamatotos aktus izdod, pamatojoties uz likumiem un izpildot tos. Likumus Latvijā izdod Saeima. Visiem citiem normatīviem aktiem ir jāatbilst likumam.
Likumdošanas attīstībā Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas esam pieredzējuši vairākus reformas posmus. Pirmais posms bija saistīts ar pāreju no padomju laika normām uz Latvijas Republikas likumu sistēmu, proti, deviņdesmitie gadi. Šim posmam bija raksturīga Latvijas brīvvalsts laika normu atjaunošana un jaunu normu radīšana. Nākamais posms saistīts ar Latvijas iestāšanos dažādās starptautiskajās organizācijās, galvenais – ar tās iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tā kā esam ES dalībvalsts, tad likumu grozīšana atbilstoši ES direktīvām ir kļuvusi par ikdienu. Bez tam, piecpadsmit gadu laikā ir ievērojami pieaugusi sabiedrības un dažādu lobiju loma likumu pilnveidošanā.1
Kā minējusi Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inese Nikuļceva laikrakstam „Jurista Vārds”, „viena un tā paša likuma grozīšana divas, trīs un pat vairākas reizes gadā ir kļuvusi par ikdienišķu situāciju. …