Ekonomika un ar finansēm saistītas lietas vienmēr ir bijušas sabiedrības interešu objekts. Gan ģimenē, gan arī lielā un apjomīgā uzņēmumā liela vērība tiek pievērsta finansiālu jautājumu kārtošanai.
Attīstoties tirdzniecībai, gan valstu iekšienei, gan arī starptautiskā mērogā, cilvēki lielāku vērību sāk pievērst iespējām pašiem izdevīgi nopelnīt naudu. Savā būtībā katra ģimene, kura pārdot izaudzētos dārzeņus vietējā tirgū, ir uzskatāma par mazu uzņēmumu, kurš darbojas, lai nopelnītu sev un pārējiem ģimenes locekļiem iztiku. Individuālā uzņēmējdarbība ir solis pretim lielākiem sasniegumiem biznesa jomā. Latvijā pastāvošā likumdošana reglamentē uzņēmējdarbības veidus un nosaka to darbības virzienus. Individuālais komersants ir visizplatītākais uzņēmējdarbības veids valstī un šim skaitlim piemīt tendence pieaugt. Tas galvenokārt ir izskaidrojams ar samērā vieglo izveidošanas kārtību un reģistrācijas iespēju.
Individuālais uzņēmums ir kā pamatakmens plašākas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tas dod iespēju cilvēkam laika gaitā pilnveidot savas zināšanas biznesa jomā un, sasniedzot gan pietiekošus resursus, gan arī iemaņas, izveidot lielāka mēroga uzņēmumu, kurš dotu darba vietas vairākiem kvalificētiem cilvēkiem un tādējādi pats uzņēmuma vadītājs un dibinātājs iegūtu daudz lielāku peļņu.
Savā darbā autore vēlas pievērst uzmanību individuālā komersanta trūkumiem un priekšrocībām attiecībā pret citiem uzņēmējdarbības veidiem, kā arī noskaidrot individuāla uzņēmuma pārveidošanas iespējas par cita veida uzņēmumu.
Komerclikuma 75.pants norāda personas, kuras var reģistrēties Komercreģistrā kā individuālais komersants:
1)fiziskās personas, kuru gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 2000000 Ls vai arī šīs personas veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:
ja personas gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20000 Ls;
ja fiziskā personas savas saimnieciskās darbības veikšanā vienlaikus nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus;
2)un citas fiziskās personas, ja arī nepastāv augstāk minētie noteikumi.…
