Tēmu “Individuālās atšķirības cilvēku atmiņā” kursa darbam izvēlējos, jo pagājušajā semestrī apguvām tēmu “Atmiņa” vispārīgajā psiholoģijā. Šī tēma mani ļoti ieinteresēja un palika atmiņā, tāpēc arī rakstu kursa darbu par cilvēka atmiņu un tās individuālajām atšķirībām,
Savā kursa darbā es izvirzīju mērķi izpētīt individuālās atšķirības cilvēku atmiņā. Lai nonāktu pie sava mērķa, es uzstādīju vairākus uzdevumus. Pirmkārt, saprast kas ir atmiņa un kādi ir atmiņas galvenie procesi. Otrkārt, noskaidrot kādi ir atmiņas veidi un kādi faktori ietekmē cilvēka atmiņu. Lai atbildētu uz visiem mani interesējošiem jautājumiem es izmantoju tādu autoru grāmatas kā Helmuts Benešs, Lails E. Borns, Nensija Felipa Ruso un Aleksejs Vorobjovs.
1. Atmiņas teorija
Atmiņai cilvēka dzīvē ir ļoti svarīga nozīme un loma. Ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj pieredzi un zināšanas un var tās izmantot. Cilvēka atmiņa nav pasīva mehānisma sastāvdaļa, kas atrodas nekustīgā miera stāvoklī līdz tiek ieslēgta. Atmiņa visdrīzāk ir vispārīgs apzīmējums funkcijām, kas pavada gandrīz visas psihiskās norises. Atmiņa - tā ir spēja saglabāt un reproducēt iepriekšējo pieredzi. (Benešs, 2003) Atmiņa savieno cilvēka pagātni, tagadni un nākotni, jo, ja cilvēkam nebūtu atmiņas, katru rītu pieceļoties viņam būtu jāmācās staigāt, runāt, ēst, utt. Lai kas notiktu ar cilvēku, lai ko cilvēks darītu, viņa rīcību vienmēr ietekmēs atmiņa, arī tad, ja tā strādās neapzināti. Pat tad, ja mēs vēlamies tikai sagriezt ābolu šķēlēs, visa tā pieredze, ko esam ieguvuši līdzšinējā ābola griešanas praksē, kalpo tam, lai mēs pēc iespējas labāk izplānotu šo savu uzdevumu. Cilvēka atmiņai ir kumulatīvs raksturs, proti, jebkura iepriekšēja pieredze tiek papildināta ar sekojošo notikumu atmiņām, kas notiek ar cilvēku.…
