Inflācija (Inflation (no latīņu valodas) – uzpūšana, uzbriešana) ir “vispārēja cenu palielināšanās un naudas vienības pirktspējas samazināšanās. Inflācija izraisa iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.” [187.lpp. Esk V]
Inflācija izpaužas kā naudas vērtības samazināšanās un pirktspējas krišanās, kā rezultātā samazinās iedzīvotāju reālie ienākumi.
Ekonomikā makroekonomisko līdzsvaru var izteikt ar Irvinga Fišera formulu:
M x V = Q x P, kur
M – apgrozībā esošās naudas daudzums;
V – vienveidīgo naudas zīmju vidējais aprišu skaits gadā (naudas apgrozības ātrums);
Q – preču un pakalpojumu kopējais daudzums, kas tiek piedāvāts;
P – piedāvāto preču un pakalpojuma cenas.
Pēc šīs formulas P var izteikt šādi:
P = (M x V) / Q
Secinām, ka cenas var pieaugt 3 iemeslu dēļ:
I.Ja palielinās naudas daudzums apgrozībā (M);
II.Ja palielinās naudas apgrozības ātrums (V);
III.Ja samazinās piedāvātais preču un pakalpojumu apjoms(Q).
Inflācijas iedalījums pēc lieluma:
lienošā jeb slēptā 3-5% gadā;
mērenā – līdz 10% gadā;
auļojošā, ātri progresējošā 20 – 100% gadā;
hiperinflācija – vairāk par 100%.
Mēreno inflāciju “raksturo lēna cenu celšanās. Cenas ir relatīvi stabilas, cilvēki uzticas naudai. Tie paraksta ilgtermiņa līgumus, jo tic tam, ka cenu līmenis strauji necelsies.”…