Valstu ekonomisko politiku nosaka politiķi, kas pārstāv dažādas politiskas un finansu grupas, kuru intereses un mērķi atšķiras viens no otra. Eksportētājiem izdevīgs ir nacionālās valūtas kritums, bet importētājiem- tās paaugstināšana. Finansu institūtiem neizdevīga augsta inflācija, bet aizņemtas naudas patērētājiem izdevīga.
Nekustamā īpašuma īpašniekiem izdevīga zemes cenu paaugstināšana, bet tiem, kuriem šāda īpašuma nav – tas ir neizdevīgi. Uzskaitīt tādas grupas var ļoti ilgi. Ar laiku kādas grupas intereses gūst virsroku pār citu grupu interesēm. Tas noved pie interešu konfrontācijas un kompromisa meklēšanas starp tām. Konflikta atrisinājums notiek revolucionārā vai evolucionārā ceļā. Bet tā kā katras grupas galvenās intereses gala rezultāta ir reducējamas uz iespēju iegūt peļņu un nezaudēt to, kas pieder, revolucionārais ceļš kļūst arvien mazāk iespējams. Dažādo grupu interešu sabalansēšana lielākā ietekme ir inflācijas, bezdarba, budžeta deficīta, valūtas kursa problēmām.
1.Inflācijas būtība un aprēķināšana
Ar inflāciju parasti saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos noteiktā laika periodā.
Ikdienā esam ievērojuši, ka preču un pakalpojumu cenas ir mainīgas. Viena veida precēm tās pieaug, bet citām – samazinās. Taču, ja cenas pieaug tikai kādai atsevšķai precei vai pakalpojuma veidam –piemēram, cenas var kļūt augstākas precēm ar paaugstinātu kvalitāti-, tas nebūt nenozīmē, ka ir radusies inflācija. Inflācija rodas tikai tad, ja vidējais cenu līmenis tautsaimniecībā ir pieaudzis. Ar inflāciju ļoti bieži saprot arī naudas vienības pirktspējas krišanos ilgstošā laika periodā, jo vispārējā cenu līmeņa celšanās pazemina naudas venības pirktspēju. Piemēram, ja vidējais cenu līmenis Latvijā 1996. gadā ir pieaudzis par 13, 0%, tad par latu 1997. gadā jau var nopirkt mazāk preču un pakalpojumu nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka dzīve kopumā ir kļuvusi dārgāka. Lai noskaidrotu, dzīves dārdzību noteiktā laika periodā, kā arī inflāciju, šim nolūkam lieto, kā noskaidrojām iepriekšējās nodaļās, patēriņa cenu indeksu (CPI). To aprēķina kā attiecību starp patēriņa groza cenu līmeņa vispārējs kāpums.…
