KONTEKSTS:
Latvijas IKP faktiskajās cenās pērn bija 26,9 miljardi eiro, tas pieauga par 4,5% salīdzinājumā ar 2016.gadu.
Finanšu ministrija iepriekš prognozēja, ka Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugs par 4% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Eiropas Komisijas publiskotās ziemas ekonomikas prognozes Latvijai lēš 3,5% izaugsmi šogad. Tādējādi Latvijai paredz straujāko izaugsmi no visām Baltijas valstīm.
Savukārt Latvijas Bankas pērn paustās prognozes 2018.gadam bija optimistiskākas - 4,1%. Latvijas Banka arī norādīja, ka Latvijas izaugsmes temps ir tuvu maksimālajam un bez reformām to būtiski kāpināt nevarēs.
Secinājumi
1. Lēna un mērena inflācija visbiežāk saistīta ar vispārīgu vidējo cenu kāpumu kopumā, tas ir dabīgs process, kas notiek attīstoties tautsaimniecībai, būtiski neietekmējot naudas vērtību.
2. Pieprasījuma inflācija pārsniedz ekonomikas iespējas ražot un piedāvāt preces un pakalpojumus. Tādējādi veidojas liels preču un pakalpojumu pieprasījums, bet to piedāvājums paliek nemainīgs. Tā sekas ir cenu līmeņa vispārējs kāpums.
3. Izmaksu inflācijas rezultātā pieaugot ražošanas izmaksas vai samazinās kopējais piedāvājums, izsaucot kopējās piedāvājuma līknes novirzi pa kreisi un uz augšu, kura rezultātā ceļas cenas.
4. Kā vienu no inflācijas mazināšanas iespējām var novērst mājsaimniecībām veicot uzkrājumus.
…
