Pēc tam, kad esam apšaubījuši informācijas sabiedrības un uz zināšanām balstītas sabiedrības vispārējo raksturu jāpievēršas tā uzdevuma aplūkošanai, kas veicams bibliotēku darbiniekiem, nodrošinot to sabiedrības locekļu intereses un vajadzības, kuri tomēr darbosies informācijas sabiedrībā. Informācijas tehnoloģiju un infrastruktūras attīstības rezultātā, protams, jau ir mainījusies bibliotēku un tās darbinieku loma. Nodrošinot pakalpojumus jaunajā vidē, bibliotēkas ir mainījušas līdzšinējos darba principus, veidojot krājumus - digitālo resursu iegāde un abonēšana, CD-ROM, elektroniskie žurnāli, interneta resursi, informējot par saviem krājumiem - elektroniskie katalogi, mājas lapas, portāli un piedāvājot interneta pakalpojumus. Tiek uzskatīts, ka 21.gs. informācijas infrastruktūrā dominēs digitālās bibliotēkas, nodrošinot operatīvu piekļuvi milzīgiem informācijas masīviem. B. Mūze uzskata , ka līdz ar digitālās informācijas apjoma palielināšanos tradicionālās bibliotēkas pamazām kļūs par virtuālām. Mūsuprāt tomēr abas funkcijas pastāvēs paralēli. Latvijā šī diskusija ir arī aktuāla saistībā ar jaunās bibliotēkas ēkas būvniecību. Neapšaubāmi Latvijai ir vajadzīga jauna Gaismas pils, jo līdzšinējās ēkas kapacitāte ir kļuvusi daudz par mazu sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Tad tomēr tā ir tikai viena medaļas puse. Ir vajadzīga virtuālā bibliotēka, kas atslogotu pašas bibliotēkas darbu un atvieglotu piekļūšanu informācijai. Virtuālā bibliotēka nodrošina piekļuvi milzīgam informācijas daudzumam.
Jau 1999.gada oktobrī Kopenhāgenā tikās 31 Eiropas valstu politiķi un bibliotēku politikas veidotāji, lai apspriestu publisko bibliotēku nozīmīgo lomu informācijas sabiedrībā.
…
