Jauno informācijas tehnoloģiju ieviešana ietekmē ikviena cilvēka dzīvi, piedāvājot pilnīgi jaunus veidus, lai mācītos, strādātu un sazinātos viens ar otru. Brēmenes pilsētas bibliotēkas direktore Barbara Lisona (Barbara Lison) referātā „Vācijas pieredze” raksta: „Modernās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas rada apvērsumu mūsu darbā un mūsu dzīvē. Šī procesa brīnumvārdiņi ir kā vietnieki jaunajiem darba, mācīšanās un dzīves veidiem kopumā” (5). Līdz 20. gadsimta 60. gadiem sociologi pastāvošo sabiedrības modeli dēvēja par industriālo sabiedrību, kuras primārā vērtība bija kapitāls. 70. gadu beigās zinātnieki Daniels Bells (Daniel Bell) un Alvins Toflers (Alvin Toffler) definēja postindustriālās sabiedrības jēdzienu. Modernās informācijas tehnoloģiju iekļaušana it visās cilvēka dzīves sfērās ir radījusi to, ko amerikāņu filozofs Alvins Toflers nosaucis par civilizācijas trešo vilni (18). Pēc viņa domām pirmo vilni veidoja agrārās civilizācijas no vissenākajiem laikiem līdz pat industriālajai revolūcijai 17. gadsimtā. Otrais – industriālais civilizācijas vilnis turpinājās līdz 20. gadsimta vidum, kad industriālā sabiedrība pārauga postindustriālā, trešā viļņa civilizācijā, kas ir bāzēta uz moderno tehnoloģiju izgudrošanas, attīstības un ieviešanas mūsu dzīvē.
Teorētiķi, definējot informācijas sabiedrības jēdzienu, piedāvāja atšķirīgas interpretācijas. Triviālā informācijas sabiedrības izpratne tika saistīta vienīgi ar tehnoloģiju attīstību. Tehnoloģijām tika piešķirta galvenā loma informācijas apstrādes un izmantošanas procesā, taču tā ir ļoti vienkāršota pieeja. Referāta autore piekrīt Latvijas informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju asociācijas valdes locekļa Andreja Vasiļjeva vārdiem, ka internets daudziem cilvēkiem ļāvis pārliecināties, ka pieeja milzu informācijas apjomiem nenozīmē zināšanas un sapratni (10). …
