1.1. Intel arhitektūras attīstības vēsture
Pirmais Intel procesors 4004. kalkulatoram, kas vēlāk noveda pie Intel arhitektūras (IA) saimes, tika konstruēts 1969. g. Arhitektūra - Sarežģītas sistēmas elementu savstarpējās saistības koncepcija. Projektējot datu apstrādes sistēmu un tai atbilstošo aparatūru, ar šo terminu parasti saprot galveno šīs sistēmas funkcionālo bloku darbības principu, konfigurācijas un savstarpējo savienojumu aprakstu loģiskajā, programmu un fizikālajā līmenī.]
Bet par pirmo tiešo IA saimes procesoriem uzskata 8086 un 8088. Objektu kodu programmas, kas izstrādātas priekš šiem procesoriem sākot no 1978. g. var izpildīt arī uz pēdējiem IA saimes procesoriem.
Procesoram 8086 bija 16-bitu reģistri un 16-bitu ārējās kopnes ar 20 bitu adresāciju, kas nodrošina piekļuvi 1 MB adrešu telpai.
Procesors 8088 ir identisks ar 8086, izņemot mazāku 8-bitu kopni. Šie procesori ievadīja IA segmentāciju, bet tikai reālā režīmā; 16-bitu reģistri var darboties kā rādītāji (pointer) uz adresēm 64 KB segmentos.
Procesors 80286 ievadīja IA aizsargāto režīmu IA saimē. Šis režīms izmanto segmenta reģistra saturu kā selektorus vai rādītājus uz deskriptoru tabulām. Deskriptori nodrošina 24-bitu adreses, pieļaujot maksimālo fizisko atmiņu līdz 16 MB, kā arī virtuālās atmiņas vadīšanu uz segmentu pārnešanas (swapping) bāzes.
Procesors Intel386 ievadīja 32-bitu reģistrus IA, ko lieto adresēšanai un rēķiniem. Katra 32-bitu reģistra zemākā puse saglabā agrāko paaudžu 16-bitu reģistra īpašības, lai nodrošinātu savietojamību ar tām. 32-bitu adresāciju uztur 32-bitu ārējā adrešu kopne, nodrošinot 4 GB adrešu telpu, kā arī pieļaujot, ka katrs segments var aizņemt līdz 4 GB. Intel386 ievadīja IA saimē arī lapošanu (paging) [Lapošana - Virtuālās atmiņas izveidošanas metode, pārsūtot virtuālās programmu lappuses fiziskajā atmiņā un no fiziskās atmiņas virtuālajā atmiņā. Speciāla atmiņas pārvaldības aparatūra translē virtuālās adreses fiziskajās adresēs]. Lapošana ar fiksētu 4 KB lapas izmēru nodrošina virtuālās atmiņas vadāmību, kas ir būtiska operētājsistēmu darbībai. Tas ļauj radīt aizsargātas 4 GB adrešu telpas modeli (flat model), ko izmanto arī OS UNIX. Veiktspējas uzlabošanai ievestas vairākas paralēlas un sarežģītākas operāciju apstrādes formas un moduļi:
• Kopnes interfeisa modulis (pieeja atmiņai un I/O iekārtām)...
…
