Nobeigums
Korupcija apdraud valsts ekonomisko, tiesisko un sociālo attīstību, kā arī iedzīvotāju tiesības un brīvību realizāciju, mazinot uzticību valstij un tās pārvaldes orgāniem, kas savukārt ietekmē valsts politisko stabilitāti, kavējot lēmumu pieņemšanu un izvēli, jo korupmētie ierēdņi izvēlas sadrabojas un slēdz līgumus ar tiem, kuri piedāvā labākas peļņas iespējas, nevis ar tiem, kuri piedāvā labāku produkciju vai pakalpojumu. Privātajā sektorā cieš cilvēki, kuri nevar atļauties papildus dāvanas ierēdņiem, ārstiem vai pakalpojumus sniedzošajām personām, tādējādi tiek pārkāpts Cilvēktiesību likums un Latvijas Republikas satversme par ikviena cilvēka vienlīdzīgajām tiesībām, jo pret maksātnespējīgo attieksme nav tik bijīga. Protams, skatoties no darbinieku puses, tīri cilvēcīgi ir saprotama vēlme nodrošināt savu ģimeni ar visu nepieciešamo, jo ierēdņu algas nav pietiekamas, tomēr ir jāapzinās uzticētā amata atbildība un skāde, kāda tiek nodarīta ar tikai vienu kukulīti. Katram cilvēkam ir jābūt iekšējai mērauklai, lai saprastu, kas ir labi, kas – slikti, savukārt ikvienai iestādei ir visādi jāmotivē un jāpalīdz darbiniekiem rikoties ētiski un pareizi, ņemot vērā ikviena darbinieka individualitāti, kā arī apstākļus un motīvus, kas ietekmē negodīgu rīcību, jo kā zināms, reputāciju var sabojāt vienā mirklī, bet atgūt uzticību iespējams vairs nevarēs nekad. Diemžēl, nav ilgi jāmeklē, lai pārliecinātos par korupcijas un neētiskas rīcības ļaunumu, par piemēru velos minēt Jēkabpilī notikušo traģēdiju, kad policijas darbinieki ne tikai izmantoja dienesta stāvokli nozieguma pastrādāšanai, bet arī izmantoja dienesta aprīkojumu pret saviem kolēģiem, kas ir izvērtējams kā visneētiskākās rīcības augstākais mērs.
…