SECINĀJUMI
Jāsecina, ka bez būtiskajām un straujajām izmaiņām internetvidē (pāreja no analogās uz digitālo)iespējams viltus ziņu aktualitāte mūsdienās nebūtu tik nopietns jautājums.Jāatzīmē, ka tehnoloģiskā pārveide saistās ar kombināciju, kuras rezultātā rodas un saplūst sūtīšanas un saņemšanas loma. Sūtītāji un saņēmēji ir vienlaikus gan plašsaziņas līdzekļi gan auditorija.
Jaunums ir šīs laikmetīgās versijas tendencei izplatīties visā pasaulē ārkārtas tempā. Rezultātā ziņu izplatīšana, kas tīši maldina lasītājus, ir kļuvusi parpieaugošu problēmu mūsu demokrātiju darbībā.Indivīdi tagad ietekmē saturu un tā izmantošanas izvēli, izplatīšana vairs nav atkarīga no plašsaziņas līdzekļu organizācijām vai vadībām, lai filtrētu informāciju pirms tās izplatīšanas. Apzinoties, cik dažādas un tomēr līdzīgas ir viltus ziņu definīcijas, pamatā tā tomēr ir falsificēta informācija un nodoms maldināt, tāpēc veidojas nepieciešamība pēc risinājuma, lai skaidri noteiktu dezinformācijas kritērijus un viltus ziņu marķierus. Ņemot vērā lielās izplatīšanas iespējas interneta vidē un iespējamo ietekmi uz nacionālo drošību, viltus ziņu loma Latvijā netiek pienācīgi novērtēta. Viltus ziņu daudzveidība ir problēma, kas var kavēt tās atpazīšanu, lai novērstu negatīvās sekas, ko tās var radīt gan valsts politikai, ekonomikai, sociālajai videi, kopumā sabiedrībai un īpaši valsts drošībai. Viltus ziņu pētījumi pārsvarā tiek veikti ar mērķi atrast efektīgākos risinājumus, lai atpazītu viltus ziņas. Līdz ar to veidojas dažādi definējumi un mērķu formulējumi.
Viltus ziņas tiek radītas ar konkrētu mērķi- destabilizēt valsts drošību, ietekmēt valsts politisko spēju noturību, nepatiesība vai baumas, kas tiek izplatītas pēc katastrofām vai teroristu uzbrukumiem, izklaides nolūkos, bet radot draudus valsts drošībai, palielināt ieņēmumus no reklāmas. …