Katru dienu cilvēki savstarpēji satiekas, sarunājas, smejas, bet vai kāds bieži padomā, cik liela nozīme ir valodai un spējai sarunāties? Grūti pateikt, taču mans uzdevums nav noskaidrot filozofiska rakstura jautājumus, bet noteikt sarunas nozīmi socioloģijā. Tā ir intervijas metode kvalitatīvā socioloģiskā pētījumā. Intervija ir saruna starp diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurā viens uzdod jautājumus, bet otrs atbild uz tiem. Parasti tā ir intervējamā viedokļa vai savas pieredzes interpretācija saistībā ar noteiktu pētījuma tematiku. Pētnieka uzdevums ir iegūt respondenta viedokli un saistīt to ar pētījumā izvirzītajām hipotēzēm.
Mans uzdevums šajā referātā ir apkopot intervijas metodes principus, veidus un tās vietu sociālajās zinātnēs. Mērķis ir izklāstīt intervijas priekšrocības un trūkumus saistībā ar kvalitatīvās pētījuma metodes izmantošanu socioloģijā. Darbā tiek izklāstīti intervijas izmantošanas raksturīgākie nosacījumi, to veiksmīgai izmantošanai pētījumos. Kaut par cik referāts ir balstīts uz literatūras teorētisko bāzi, nevis pētniecību, tad darbā par pamatu izmantoju četru autoru (sk. izmantotās literatūras sarakstu) interpretāciju par intervijas būtību un tās izmantošanu socioloģijā.
Kvalitatīvās metodes socioloģijā ir specifiska pētniecības metode, kuras rezultāti ir balstīti nevis uz sabiedrībā notiekošo procesu analīzi, bet vairāk uz pieredzi. Tas nozīmē, ka respondentu nav tik daudz kā kvantitatīvā pētījumā un viņu sniegtās atbildes ir daudz dziļākas, izsmeļošākas un subjektīvākas. Datu iegūšana notiek sarunas veidā (intervijas izmantošanas gadījums), nevis ar bezpersonisku anketu palīdzību, kā tas ir kvantitatīvā pētījumā. Kvalitatīvā gadījumā respondents izsaka empīrisku viedokli. Ar intervijas metodes palīdzību tiek pētītas arī indivīdu biogrāfijas, kā arī apkopoti vēsturiski fakti. Kvantitatīvā pētniecības metodē šādu pieeju izmantot būtu tik pat kā neiespējami, jo, ja kvantitatīvā pētījumā respondentu skaits var būt 100 – 1000 un vairāk, tad kvalitatīvā metodē, ap 50 un ne vairāk. Tādēļ šo metodi parasti pielieto pētījumos, kuros aplūko specifisku problemātiku. Šo apgalvojumu pierāda turpmāk tekstā apkopotā informācija, kura ir pēc iespējas vienkāršāk un saprotamāk izklāstīta, kā arī saistīta ar tās praktisko pielietojumu sociālajās zinātnēs. …
