Pie sociālā darba novērtēšanas metodēm ir minētas pētnieciskās metodes, kuras vēl var iedalīt vairākās metodēs. Un viena no šādām pētnieciskajām metodēm, ko sociālajiem darbiniekiem bieži nākas izmantot ir intervija.
Intervija - sociālā darba praksē saruna ar īpašu ievirzi, kuras laikā tiek uzdoti dažādi jautājumi, lai iegūtu noteikta rakstura informāciju vai arī panāktu terapeitisku efektu (klīniskā intervija).
Intervija var būt strukturizēta (standartizēta), uzdodot iepriekš sagatavotus jautājumus noteiktā secībā, vai arī nestrukturizēta (brīva) , kad iepriekš zināmas tikai tēmas, bet jautājumi tiek uzdoti brīvā veidā. Lai iegūtu objektīvu informāciju ar nestrukturētas intervijas palīdzību, nepieciešams augsts sociālpsiholoģiskās kompetences līmenis. Gadījumos, kad intervija notiek starp sociālo darbinieku un klientu, intervijas mērķis - parasti ir problēmas risināšana. Intervija var notikt ar indivīdiem, grupām, ģimenēm, kopienām. (1; 85)
Brīvā intervija – intervijas veids, kurā jautājumu sarakstu veido vienīgi tēmas vai problēmas nosaukums, bet jautājumi iepriekš nav izstrādāti. (1; 39)
Standartizētā intervija – intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti. (
Intervija dzīvesvietā- sociālā darba praksē intervija, kas notiek klientu dzīvesvietā, kur viss ir saistīts ar nozīmīgiem notikumiem intervējamā dzīvē.
…