Tādējādi izdarāms secinājums, ka grozījumi citos Darba likuma pantos, proti, 103.panta pirmās daļas 2.punktā un otrajā daļā, 112.pantā, kā arī 109.pantā ”Darba devēja uzteikuma aizliegumi un ierobežojumi”, papildinot to ar ceturto daļu, izdarīti saistībā ar darba devēja uzteikuma jauna pamata ietveršanu Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā.
Ja Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punktā paredzētās darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu ar darbinieku, kurš darbu neveic sešus mēnešus pēc kārtas vai vienu gadu triju gadu periodā, tika ierobežotas ar nosacījumu, ka no šo termiņu skaitījuma tiek izslēgts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī tas laiks, kad darbnespēju ir izsaucis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, likumdevējs, lai gan pēc minētās likuma normas tas tāpat ir skaidrs, acīmredzot šo darbinieku interešu aizsardzībai un likuma normu sistēmas kārtības labad papildus noteica, ka šādas darbnespējas laikā nav pieļaujams arī darba līguma uzteikums, šo aizliegumu ietverot Darba likuma 109.panta ceturtajā daļā.
Secināts, ka Latvijā attīstība notiek, normatīvais regulējums tiek izstrādāts un papildināts, kā arī judikatūra tiek veiksmīgi interpretēta, tomēr jānorāda, ka Eiropas pretdiskriminācijas standarti un pieejas būtu vairāk jāpopularizē.
Tāpat valstij jāīsteno pasākumi izglītojot darbiniekus, kā arī darba devējus, veicot izglītojošu, informatīvu semināru, kustību aktualizāciju, informācijas izplatīšanu sabiedrībā, kas būtu vērtējams kā preventīvi pasākumi diskriminācijas un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumu izskaušanai.
…