Lēmumi par lielām investīcijām ir vieni no uzņēmuma vissvarīgākajiem lēmumiem. Tie var būt lēmumi par jaunas fabrikas, jaunas ražošanas līnijas celtniecību, kāda cita uzņēmuma (darbības) uzpirkšana vai jaunas iekārtas iegāde. Visiem lēmumiem kopējs ir tas, ka tiem nepieciešami kapitāla izdevumi pamatlīdzekļu iegādes brīdī ar noteikumu, ka ieguldītāji iegūs peļņu nākotnē.
Jo lielāka kapitāla summa šīm investīcijām attiecībā pret uzņēmuma kopējo kapitālu, jo lielāks būs uzņēmuma risks. Visbiežāk investīcijas ir neatgriezeniskas vai arī vajadzīgas lielas izmaksas, lai tās atgūtu. Kļūdainas investīcijas var radīt negatīvas sekas, uz daudziem gadiem ierobežojot uzņēmuma ekonomisko rīcības brīvību. Ne tikai, piemēram, izvēlētās ražošanas iekārtas tehnoloģiski var neizturēt konkurenci un tāpēc ražošanas izmaksas ir augstākas nekā konkurentiem, bet arī vajadzība pēc produkcijas, uz kuras ražošanu uzņēmums ir būvējis savus nākotnes plānus, var dažādu iemeslu pēc pazust. Uzņēmums riskē palikt ar lielu aizņēmumu, kas ir paņemts, lai finansētu investīcijas un ar specifisku ražošanas iekārtu un fabrikas ēku, ko grūti izmantot un atrast tirgu.
Tāpēc esošo iespēju pamatīga izpēte ir izšķiroša lēmuma pieņemšanā, un tas attiecas uz jebkura apjoma ieguldījumiem.
Visbiežāk, tas ir saistīts ar risku par kapitāla investīciju peļņu nākotnē. Piemēram, jāizpēta, vai kāda jauna produkcijas veida sagaidāmais pārdošanas apjoms būs pietiekams, lai gūtu peļņu. Vienkāršāk ir aprēķināt nākotnē pieņemto izmaksu lielumu, kas saistītas ar ražošanu noteiktos apstākļos. Starpībai starp nākotnē pieņemtajiem ieņēmumiem un izmaksām jābūt lielākai nekā ieguldījumu sākotnējām izmaksām. Lai varētu atšķirt labus kapitāla investīciju projektus no sliktiem, vajadzīgas metodes katra atsevišķa kapitāla investīciju projekta ienesīguma vai atdeves noteikšanai.[1; 401.lpp]…
