Īpašuma aprobežojumu vispārīgs raksturojums

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Analizējot juridisko literatūru, secināms, ka tiesību speciālistu vidū jēdzieni „aprobežojumi” un „apgrūtinājumi” netiek nodalīti viens no otra un dažkārt pat tiek lietoti kā sinonīmi. Izvērtējot minēto jēdzienu saturu gan gramatiski, gan noskaidrojot minēto tiesību institūtu jēgu un mērķi, secināms, ka ar abi jēdzieniem tiek apzīmēti atšķirīgi tiesību institūti, proti, apgrūtinājumi ir tādi, kas piemīt pašam nekustamajam īpašumam, savukārt aprobežojumi ir saistīti un attiecas uz nekustamā īpašuma īpašnieka vai lietotāja tiesību ierobežošanu par labu citai personai vai zemes gabalam. Izrietoši no minētā, nav juridiski korekti minētos jēdzienus lietot kā sinonīmus.
2. Lai nodrošinātu vienveidīgu terminoloģijas lietošanu, būtu nepieciešamas normatīvajos aktos sniegt abu tiesību jēdzienu definīcijas, tādejādi tos saturiski nodalot un nepieļaujot to lietošanu kā sinonīmus.
3. Analizējot īpašuma tiesību regulējumu Latvijā, secināms, ka īpašuma tiesības kā cilvēktiesības Latvijā ir tiesiski aizsargātas konstitucionālā līmenī, to saturiskā būtība neatšķiras no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas 1.protoklola 1.puntā ietvertā regulējuma. Lai gan normatīvi tas nav nostiprināts, Satversmes tiesa savā praksē vairāk kārt ir sniegusi atziņu, ka konstitucionāli tiek aizsargātas personas tiesības tikai uz likumīgi iegūtu īpašumu, taču ne tiesības uz tādu mantu, kas iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā. Šāds regulējums ir ietverts arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
…