“Ar piegūšanu var iegūt par īpašumu tikai bezīpašnieka lietas, bet vienīgi tajā gadījumā, kad ar lietas varā ņemšanu tieši saistīts nodoms iegūt to par īpašumu. Piezīme. Nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij ”.1 Piegūšana ir sākotnējais, jeb pirmatnējais īpašuma iegūšanas veids. Tas attiecas uz bezīpašnieka lietām, t.i., lietām, kuras to rašanās brīdī nevienam
nepieder vai neatrodas neviena valdījumā, kā arī kustamām lietām, jo nekustamās piekrīt valstij. Lietas varā ņemšana uzskatāma par notikušu, ja lieta saņemta savās rokās; kad tā krīt slazdos vai tīklos; kad tā tiek apsargāta; kad tā ievietota ieguvēja telpās vai ieguvēja rokās ir to telpu atslēga, kurās lieta atrodas; kad lietai uzlikta piederības zīme. Par piegūšanas priekšmetu var būt:
1) dzīvi bezīpašnieka priekšmeti, it sevišķi meža dzīvnieki;
2) nedzīvas kustamas lietas, kas vēl nevienam nav piederējušas,
vai kuras to īpašnieks ir atmetis, nozaudējis vai noslēpis, kā arī
apslēpta manta.
Ar piegūšanu iegūstamās lietas klasificētas dzīvos bezīpašnieka priekšmetos un nedzīvās kustamās lietās. Katrā no šīm lietu grupām ir dažādi noteikumi, kurus ievērojot, var iegūt tās īpašumā. Pie dzīviem bezīpašnieka priekšmetiem bez meža dzīvniekiem pieskaitāmi arī ūdens dzīvnieki. Tāpat pie nedzīvām kustamām lietām pieskaitāma meža blakus produkcija u.c. lietas. Katrai no šo priekšmetu grupām ir dažādi noteikumi to iegūšanai īpašumā.
…