SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Lai izdarītu secinājumus, darba autore apkopoja pieejamo teoriju un problēmjautājumus un var secināt, ka visas darbības, kas saistītas ar īpašumtiesību iegūšanu vai izbeigšanos nav atkarīgas tikai no LR Civillikuma un tajā noteiktajām Lietu tiesību normām. Papildus LR Civillikumam var būt daudz dažādu apstākļu un normatīvo aktu, kas ietekmē Tiesas spriedumu un lēmuma iznākumu.
2. Analizējot Tiesu prakses par kopīpašuma dalīšanu, var secināt, ka vienādās situācija, bet dažādās tiesās mēdz būt dažādi tiesas spriedumi, tāpēc rodas iespaids, ka augstākajai institūcijai līdz galam nevar uzticēties, jo katrs, kurš vēršas tiesā tic, ka Tiesa pieņems vienu un taisnīgu lēmumu un prasību apmierinās pilnība nevis tikai daļēji, taču pārsūdzēšanas apelācijas instancē, bieži vien beidzas ar citu spriedumu. Tiesai pienākums apspriest visus kopīpašuma dalījuma variantus, un nav svarīgi, kurš no procesa dalībniekiem jaunu kopīpašuma sadales variantu iesniedz. Nosakot sadalāmās kopīpašuma daļas, jānorāda to vērtība, lai varētu spriest, vai noteiktais dalījums pēc vērtības atbilst katra kopīpašnieka domājamai daļai.
3. Tiesa nevar noraidīt kopīpašnieka prasību par kopīpašuma reālu sadalīšanu, kas ierosināta tiesā saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu, atsaucoties uz tiesību vispārēju principu par tiesību un pienākumu izpildi pēc labas ticības (Civillikuma 1. pants), jo tā ir kopīpašnieka tiesība, kas noteikta Civillikuma 1074. pantā.…