Saskaņā ar CL 927.pantu, īpašuma ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i., tiesības valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus. Tomēr, neskatoties uz to, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, īpašums var būt aprobežots gan kādu konkrētu personu, citu īpašnieku, gan arī valsts un sabiedrības interesēs.
Īpašuma tiesības nevar būt neierobežotas. Tās nav dotas indivīdam, lai sasniegtu savus egoistiskos mērķus. Civillikums paredz, ka īpašumu var ierobežot dažādu interešu labā, jo pretējā gadījumā īpašnieks varētu rīkoties pretēji citu īpašnieku gribai vai pretēji valsts un sabiedrības interesēm.
Laikā no 1940.gada līdz 1990.gadam likumdošanas sistēma un tās piemērošanas prakse bija veidota tā, ka valsts iejaucās gandrīz visās personas attiecībās, atstājot to brīvai gribai šauru sfēru.
Savukārt, tagadējās demokrātiskās valsts uzdevums ir nodrošināt saprātīgu proporciju starp valstisku regulējumu un personas rīcības brīvību, atstājot personai rīcības izvēles tiesības tajās sfērās, kur valsts regulējums nav nepieciešams.
Jēdziena ”aprobežojums” nozīme un atšķirība no jēdziena “apgrūtinājums”
Terminu aprobežojumi un apgrūtinājumi skaidrojumi un lietojumi Civillikumā, juridisko terminu vārdnīcās, kā arī šo vārdu lietojumi dažādu citu terminu skaidrojumos, piem., terminu zemes īpašums, zemes lietošanas tiesības, zemesgrāmatas, skaidrojumos ("Nordik" izdotajā "Juridisko terminu vārdnīcā", R., 1998) liecina, ka abu terminu nozīmes nav stingri nošķirtas (sal., piem.: "arī citi apgrūtinājumi (sk. servitūts)" - JTV, 298; "aprobežojums (sk. servitūts)" – JTV, 299; "zemes, meža u.c. objektu vērtību, nomu, servitūtus u.c. apgrūtinājumus" - JTV, 300). Tomēr saistībā ar "tiesībām" parasti minēts termins "aprobežojumi" ("aprobežojumus atbilstoši likumam" – JTV, 300; "CL 1036. p. nosaka, ka zemes īpašuma tiesības var konkretizēt un aprobežot ar speciāliem likumiem" - JTV, 298). …