Tāpat kā jebkurš civiltiesību objekts, intelektuālais ipašums var būt līguma prikšmets, tomēr intelektuālais īpašums daudz vairāk saistīts ar personu , kura to radījsi.Tādēļ atsevišķiinetelektuālā īpašūma elementi vismaz dažās tiesību sistēmās tiek vērtēti kā neatsavināmi. Tas attiecas uz autoru personīgajām tiesībām un gandrīz tikpat lielā mērā-uz izgudrotāja tiesībām. Atšķirība no autora personīgajām tiesībām, ko saskaņā ar kontinentālās Eiropas tiesību sistēmu vispār nevar atsavināt, izgdrotājs savas tiesības uz izgudrojumu var pārdot. Šis darījums gan negroza to faktu, ka noteikto izgudrojumu veicis tieši viņš.
Likumi neparedz ierobežojumus to mantisko tiesību atsavināšanā, kas izriet no intelektuālā īpašuma objektiem. Līdztekus līgumiem,kas saistīti ar intelektuālā īpašuma objektu atsavināšanu, īpatnēja nozīme ir līgumiem, kuri regulē izgudrotāja vai autora darba attiecības ar darba ņēmēju.
1.3. Intelektuālā īpašuma tiesiskā regulējuma natrisinātās problēmas
Literatūrā jau aizrādīts, ka inetelektuālā īpašuma normatīvo aktu sistēmā konstatējami ievērojami trūkumi. Tā piemērām, G. Poļakovs norāda uz to,ka joprojām nav izstrādāti izgudrojumu, dizainparaugu un preču zīmju ekspertīzes noteikumi.Minētais autors norada ,ka Latvijas Republikā faktiski nav aizsargātas tadas svarīgas rūpnieciskā īpašuma kā firmas nosaukumi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tiesības uz aizsardzību pret negodīgu konkurenci.Konkurences likums ir diezgan vispārīgi formulēts, taču nevar apgalvot, ka tas nepiešķir aizsardzību pret negodīgu konkurenci.…