Īpašuma tiesību izbeigšanās

1.Īpašuma izbeigšanās ar īpašnieka gribu
Saskaņā ar Civillikuma 1032.pantu, kurš nosaka, ka „Ar īpašnieka gribu viņa tiesības uz kādu lietu izbeidzas, kad viņš lietu atmet, nenododams citam, kā arī kad viņš īpašuma tiesību uz to atdod citam”.1
Īpašnieks var labprātīgi atteikties no lietas divos veidos:
1)Nepārnesot īpašuma tiesības uz lietu nevienam, t.i. nenododot to citam ar tiesisku darījumu palīdzību. Piemēram, iznīcinot mantu vai arī to atmetot. Lietu atmešana ir īpašnieka gribas izpausme, kura raksturojas ar vēlmi atteikties no savām tiesībām uz mantu. Vēlme atteikties no mantas var tikt izteikta vārdiem vai arī izrietēt no īpašnieka darbībām. Lai iegūtu īpašuma tiesības uz bezīpašnieka mantu, nepietiek ar to vien, ka īpašnieks to atstājis bez pieskatīšanas vai tiešas savas ietekmes, bet jānoskaidro īpašnieka vēlme atteikties no savām tiesībām uz mantu. Tam, kas šo mantu vēlas iegūt īpašumā, nedrīkst būt šaubu par īpašnieka vēlmi atteikties no savas mantas. Pretējā gadījumā tā ir nelikumīga atrastas mantas piesavināšanās un kā tāda nevar kalpot par īpašuma iegūšanas veidu. Manta, kura izmesta atkritumu konteinerā vai citās atkritumu savākšanas vietās, neskatoties uz to, ka īpašnieks nepārprotami no tās atteicies, var arī nekļūt par bezīpašnieka mantu, ja to savā valdījumā pārņem, piemēram, atkritumsaimniecības organizācijas. Tātad atkritumos izmestas lietas var nekļūt par bezīpašnieka mantu, ja tā jau ir savākta, t.i. pārņemta kāda valdījumā.…