Īpašuma iegūšanas veidus (pamatus) pieņemts iedalīt sākotnējos un atvasinātos. Sākotnējie īpašuma iegūšanas pamati attiecināmi uz lietām, kuras no to rašanās brīža vai nu nevienam nepieder vai vismaz neatrodas neviena valdījumā, vai arī uz šīm lietām iepriekšējais īpašnieks savas tiesības zaudējis. Pie sākotnējiem īpašuma iegūšanas veidiem pieskaitāma īpašuma iegūšana ar piegūšanu (dzīvnieku ķeršana, lietu atrašana, lietas augļu iegūšana), īpašuma iegūšana ar pieaugumu (viena zemes gabala pievienošanās otram, ēku celšana, sēšana un stādīšana, kustamu lietu savienošana un svešu lietu apstrādašana), īpašuma iegūšana ar ieilgumu. Īpašuma iegūšanu ar ieilgumu atkarībā no no konkrētiem īpašuma iegūšanas apstākļiem var pieskaitīt gan pie sākotnējiem, gan atvasinātajiem īpašuma iegūšanas veidiem. Atvasinātais īpašuma iegūšanas pamats rodas tad, kad īpašuma iegūšana tiek atvasināta no citas personas. Pie atvasinātiem īpašuma iegūšanas veidiem pieskaitāma īpašuma iegūšana ar nodošanu, kuras pamatā tiek prezumēts tiesisks darījums, īpašuma iegūšana mantošanas ceļā, īpašuma iegūšana uz atņemto un nacionalizēto īpašumu un īpašuma iegūšana valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas ceļā. Valsts īpašuma ieguve jāizdala atsevišķā grupā, jo valsts ar likumdošanas institūciju strapniecību pati nosaka sava īpašuma statusu, pie tam valsts īpašuma iegūšana nereti sistīta ar to, ka citiem īpašuma subjektiem tas tiek atsavināts.
Piegūšana ir sākotnējais īpašuma iegūšanas veids, kurš attiecas uz:
Bezīpašnieka lietām, t.i. lietām, kuras to rašanās brīdī nevienam nepieder vai neatrodas neviena valdījumā;
kustamām lietām, jo nekustāmās piekrīt valstij, un piegūšanu raksturo lietas varā ņemšana, kas uzskatāma par notikušu, ja lieta saņemta savās rokās; kad tā krīt slazdos vai tīklos; kad ta tiek apsargāta; kad tā ievietota ieguvēja telpās vai ieguvēja rokās ir to telpu atslēga, kurās lieta atrodas; kad lietai uzlikta piederības zīme.…
