Lai raksturotu kādas valsts ekonomiku un izprast tās attīstību vai lejupslīdi, nepietiek tikai statistisko datu, ir nedaudz tuvāk jāiepazīstas ar valsts vēsturi, ģeogrāfisko stāvokli, dabu, tradīcijām. Tāpēc sākumā mēs gribām rast nelielu priekšstatu par Īrijas valsti.
Īrija ir sala Eiropas ziemeļrietumos, apmēram 5/6 no salas aizņem Īrijas valsts jeb Īrijas Republika (šo apzīmējumu sāka lietot dažādās jomās gan oficiāli, gan neoficiāli, lai atšķirtu Īrijas salu un Ziemeļīriju no Īrijas valsts). Rietumos Īrija robežojas ar Atlantijas okeānu, bet austrumos – ar Īrijas jūru un Sv. Džordža šaurumu. Valsts platība ir 70273 km2, bet iedzīvotāju skaits pēc 2007. gada datiem ir 4339000 cilvēku. Augstākā virsotne ir Karantvila kalns (1038m), garākā upe – Šenona (384km) un lielākias ezers – Lohkoribas ezers, kas ir populāra foreļu zvejas vieta. Klimats Īrijas salā ir mērens, vēsas vasaras un salīdzinoši siltas ziemas, pateicoties klimata īpatnībām visu gadu aug zaļumi, tāpēc dažreiz to dēvē par Smaragdu salu. Interesanti, ka salā nav sastopamas čuskas, tikai ķirzakas, kā arī salā dzīvo brieži, zaķi, caunas, sermuļi, āpši, sarkanās lapsas un eži, dabas resursi – cinks, svins, varš, ģipsis, kūdra, sudrabs, dabas gāze un nafta. Īrija ir sadalīta 4 provincēs ar 26 grāfistēm. Īrijas galvaspilsēta Dublina ir lielākā pilsēta pēc platības gan valstī, gan visā salā, tas ir kultūras, politiskais un ekonomiskais centrs. Apmēram 90% Īrijas iedzīvotāju ir katoļi, 3% - protestanti, un citas reliģijas. Nacionālie valsts svētki ir Sv. Patrika diena 17 martā. (Sv. Patriks bija tas, kurš ieviesa kristietību un aizdzina visu „nelabo” no salas. Leģenda vēsta, ka 17. martā 415. gadā piedzima Patriks – zens, kurš neticēja Dievam. 16. gadu vecumā viņu sagūstīja pirāti un aizveda uz Īriju, tur piespiedu kārtā kļuva par ganu. Pavadīdams veselas dienas ar lopiem, zēns sāka lūgties, no tā brīža Patriks nopietni pievērsās Dievam. …
