Irmas Grebzdes romāna "Mūžīgā vasara" analīze

Rakstniece Irma Grebzde (dzimusi Priecīgā, precējusies Rubene) dzimusi 1912.gada 25.maijā Lietuvas pierobežā Reņģē, dzelzceļa stacijas dežuranta Roberta un viņa sievas Emmas Priecīgo ģimenē. Par reņģi rakstniece vēlāk atceras : „Vilcieni atripo, aizripo. Tēvs viņus sagaida un aizvada. Tēvs – ar laipno balsi, ar pasaku gubu vakaros.”
20.gadu sākumā Roberts Priecīgais pārceļas uz savām tēva mājām Vecauces Kalna Dzirkantiem, kur lauku ikdienas darbos aizrit Irmgardes bērnu dienas. Tās nebūt nav vieglas – reizē ar ganu gaitām meitene kļūst arī par „zirgu puiku”. Sukājot, mazgājot un citādi apkopjot zirgus, viņa tos iemīl uz visu mūžu. Ar lielu mīlestību zirgi vēlāk aprakstīti viņas stāstos, īpaši daiļrades sākuma periodā.
Pirmās skolas dienas aizrit Vecaucē, vēlāk – Rīgas 2.ģimnāzijā. kaut mīlestība pret literatūru liela, tomēr 1930.gadā Irmgarde iestājas Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, cerot ar šo specialitāti nodrošināt labākas eksistences iespējas. Studiju gadi ir saspringti. Lai samaksātu lekciju naudu un, kā arī par īrēto istabiņu, līdztekus lekcijām un praksei nākas arī strādāt.
1934.gadā Irmgarde apprecas ar ekonomikas studentu Jāni Grebzdi. 1936.gadā viņa beidz universitāti ar agronomes diplomu un sāk strādāt Lauksamniecības kamerā Jelgavā. 1939.gadā J.Gebzdi ieceļ par nodokļu inspektoru Daugavpilī. Arī Irmgarde tur atrod darbu – Daugavpils lielākajā dienas laikrakstā „Daugavas Vēstnesis”, kur vada lauksaimniecības nodaļu. Laikrakstā viņa publicē stāstus, skices (ar pseidonīmu Kraukļu Annele arī humoreskas), recenzijas par teātra izrādēm, grāmatām u.c. …