Itālijas konstitūcijas izstrāde noritēja ļoti sarežģītos apstākļos. Satversmes sapulcei, kurai savu darbu vajadzēja pabeigt 1947 g. 24 februārī, Konstitūciju pieņēma tikai 1947 g. 22 decembrī ar 453 balsīm pret 22. No 1948 g. 1 janvāra tā stājās spēkā.
2. Itālijas Konstitūcijas vispārējs raksturojums.
Viena no Itālijas Konstitūcijas īpatnībām ir tā, ka tajā nav preambulas. Tā iesākas ar ievada sadaļu “pamatprincipi”, kurā ietvertas pašas svarīgākās, vispārējās pamatnostādnes, kas raksturo Itālijas Republikas konstitucionālo iekārtu. Tās pirmā panta pirmajā daļā noteikts, ka Itālija ir demokrātiska republika, kas balstās uz darbu. Šo pēdējo nostādni varētu pieskaitīt pie sociālisma ideoloģijas pamatnostādnēm, kaut gan, kas ar to domāts patiesībā, grūti spriest. Šī paša panta otrajā daļā noteikts, ka suverenitāte pieder tautai, kas to realizē tādās formās un robežās, ko tai piešķir Konstitūcija.
Konstitūcijā praktiski ir atspoguļotas visas attiecības starp nacionālajām un starptautiskajām tiesībām. Īpaši, šajā sakarībā jāatzīmē, 10 panta 1. daļā noteiktā norma, ka Itālijas tiesību sistēma atbilst vispāratzītām starptautiskām tiesību normām. Konstitūcijas 11. pants nosaka: “Itālija noraida karu kā līdzekli, lai atņemtu brīvību citām tautām, lai risinātu starptautiskos strīdus; uz vienlīdzīgiem principiem ar citām valstīm piekrīt suverenitātes ierobežošanai, kas nepieciešams kārtībai, kura nodrošina mieru un taisnīgumu starp nācijām; tā atbalsta un sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, kas tiecas uz šo mērķi”.
Šīs normas kļuva par tiesisko pamatu, lai valsts iestātos Eiropas kopienā (šodien- Eiropas Savienība) un nodotu tai tiesības regulēt daļu ekonomiska un sociāla rakstura jautājumu. Normas, kas atspoguļotas 11 un 12 pantā, izrādījās tik pilnīgas, ka Konstitūcijā nevajadzēja izdarīt nevienu izmaiņu Itālijai integrējoties ES (pēc Māstrihtas līguma parakstīšanas 1992. gada 7. februārī, vairāk nekā pusei ES dalībvalstu vajadzēja izdarīt izmaiņas savās konstitūcijās). Konstitūcijā ir iestrādātas arī tradicionālās starptautisko tiesību normas,- par kara pieteikšanas kārtību un starptautisko līgumu ratifikāciju.…
