Kā radās matemātika?
Matemātika ir mācība par skaitļiem, formām un lielumiem. Tā veidojusies ļoti sen. Bez matemātikas nav iedomājama cilvēces attīstība.
Nav precīzi zināms, kad un kur sākās matemātika. Bet ir zināms, ka sensenos laikos cilvēks pratis skaitīt tikai līdz divi. Šis skaitlis ir saistījies ar konkrētu priekšmetu pāri (indiāņiem – acis, tibetiešiem – spārni). Ja priekšmetu bijis vairāk, tad ir izmantots jēdziens “daudz”. Bet lai cilvēce spētu veiksmīgi attīstīties, nepietika ar šiem diviem skaitļiem. Pakāpeniski ir veidojušies citi, nākošo skaitļu nosaukumi.
Arī aritmētiskās darbības nav izdomājis kāds konkrēts cilvēks. Aritmētika ir veidojusies no ikdienas praktiskās dzīves nepieciešamības. Ražošanas un tirdzniecības attīstība prasīja arvien lielākus skaitļus.
Pakāpeniski ir attīstījusies arī ģeometrija. Cilvēkiem vajadzēja izmērīt attālumus, zemes gabalu laukumus, trauku tilpumus utt. Tā izveidojās mērīšanas paņēmieni, skaitīšanas tehnika un darbību likumi.
Arī ciparus nav izdomājis viens cilvēks. Tie attīstījušies gadsimtu gaitā, daudzām tautām atšķirīgā veidā. Vispirms skaitļi attēloti ar izgriezumiem kokos vai rīkstēs, ar mezgliem virvēs, pēc tam tie atzīmēti ar svītriņām: viena svītra – “viens”, divas svītras – “divi” utt. Taču lielāku skaitļu apzīmēšanai šis paņēmiens nav bijis lietderīgs, tāpēc parādījušās speciālas zīmes atsevišķiem skaitļiem. Dažas tautas (sengrieķi, ebreji, slāvi) skaitļu apzīmēšanai izmantojuši burtus.
…
