Izdegšana pielavās pamazām, sākumā cilvēks jūt, ka mainās ierastais darba ritms, pienākumu izpilde prasa vairāk spēka un pēc tam ir lielāks nogurums, no emocionālām reakcijām šīs pārmaiņas visbiežāk pavada satraukums, neapmierinātība. Tad cilvēks adaptējas šai situācijai, atrod veidu, kā to izturēt, ārēji var likties, ka viss ir kārtībā, taču tas prasa pārāk lielu spēka patēriņu, viss organisms strādā saspringi un enerģijas rezerves izsīkst. To var salīdzināt ar pastaigāšanos, nesot smagu somu, no malas nepateiksi, cik soma smaga un cik ilgi vēl cilvēks to varēs panest, bet rokas arvien vairāk nogurst. Ja pārslodze nav ļoti liela un ir labas kompensācijas iespējas (hobiji, kas sniedz prieku un aizmiršanos, labi draugi, nav mazu bērnu vai slimu ģimenes locekļu, kas prasa rūpes un uzmanību), šī fāze var turpināties samērā ilgi, pat vairākus gadus. Tad seko gan fizisko, gan psihisko spēku izsīkums, dekompensācija, smags stāvoklis, ko pamana arī apkārtējie.