Viena no visplašāk pazīstamajām alternatīvajām skolām ir valdorfskola. Pirmā valdorfskola radās Štutgardē 1919. gadā. Cigarešu rūpnīcas “Valdorf – Astoria” (no šejienes radies skolas un pedagoģijas nosaukums) pārvaldnieks Emīls Molts (1876 – 1936 ), iepazinies ar R. Šteinera idejām, uzaicināja viņu nodibināt skolu rūpnīcas strādnieku bērniem, kura balstītos uz jauno garazinātni – antropozofiju.
1954.gadā Vācijā bija 25 šādas skolas ar 12 590 skolēniem; 1980. gadā – 69 skolas ar 30 000 skolēniem, 1989. gadā – 119 skolas ar 50 000 skolēniem. Šobrīd Vācijā ir ap 150 valdorfskolu, bet visā pasaulē – vairāk nekā 600 ( skaitlis nav precīzs šo skolu skaita straujā pieauguma dēļ ), vairāk nekā tūkstotis valdorfbērnudārzu un ļoti liels skaits ar šo pedagoģiju saistītu ārstnieciski pedagoģisku iestāžu. Visplašākais valdorfskolu tīkls pašlaik ir Holandē ( 81skola ).
Kopš 1989. gada notiek strauja šo skolu attīstība arī bijušajās sociālisma nometnes valstīs.
Mūsdienās Latvijā darbojas Rīgas Valdorfskola, Ādažu brīvā Valdorfskola un Mārupītes Valdorfa bērnudārzs.
Valdorfskolas ir skolēnu darba skolas ar augstu skolēnu pašdarbības pakāpi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta mākslinieciskai zudzināšanai. Liecībās nav atzīmju, bet bērna attīstības detalizēts apraksts. Katrs skolēns saņem viņa darbības kvalitātes apliecinājumu, kurā detalizēti aprakstīts viņa veikums – panākumi, sasniegumi mācību procesā, kā arī norādīts uz viņa attīstības iespējām. Nav svarīgi, cik skolēns paveicis, bet gan ko un kā paveicis. Valdorfskolā neizmanto mācību grāmatas. Mācību vielu skolēni izklāsta savās burtnīcās, ilustrējot tekstu.…