Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:770269
 
Author:
Evaluation:
Published: 04.08.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Raksturot izglītības filosofijas funkcijas!   
2.  Nosauciet faktorus, kas liecina, ka audzināšana un izglītība ir uzskatāmas par būtiskākajām kultūras iezīmēm!   
3.  Kas sekmēja pedagoģijas kā patstāvīgas zinātnes izveidošanos? Nosaukt būtiskākos kultūrvēsturiskos un sociālekonomiskos faktorus!   
4.  Raksturot divas no XX gs. pedagoģiskajām teorijām, kurās, pēc jūsu domām, visspilgtāk izpaužas filosofisko ideju saistība ar ar psiholoģijas un pedagoģijas zinātnēm   
5.  Kas kopīgs un kas atšķirīgs ir izglītības un kultūras videi?   
Extract

“ Filosofiskā domāšana kļuvusi par darbību aktivizējošu , orientējošu, aizraujošu un brīvi kritisku cilvēka un pasaules attiecību apceres veidu, arī par neatvietojamu līdzekli nākotnes prognozēšanai.”
Filosofija savā būtībā ir doma par domu, taču labas, sakarīgas domas var būt vienīgi izglītotam cilvēkam. Izglītība ir katra veiksmes pamatā ( protams ne jau noteicošais faktors, bet gan “ viens no” – tajā pat laikā pietiekami svarīgs ).
Manuprāt izglītības filosofijai jābalstās uz sabiedrības informētību – tā arī ir viena no galvenajām izglītības funkcijām, jo sabiedrībai jābūt informētai par notiekošo izglītības jomā.
Otrā izglītības filosofijas funkcija ir maksimāli pilnvērtīgāk izglītot sabiedrību par svarīgām garīgām lietām, taču tajā pat laikā tā ir teorija, bet ne reāls (jebkuras situācijas) risinājums.
Treškārt, izglītības filosofijai jāmudina sabiedrībās interese par izglītību, t. sk., mūžizglītību. Kāpēc tad mēs pieauguši cilvēki (atsevišķos gadījumos pusmūža cilvēki) mācāmies? Vienkāršākā atbilde ir tā, ka pretējā gadījumā nevarēs strādāt skolā (nav pedagoģiskās izglītības). Taču cilvēks, kurš būs apdomājis šo situāciju atbildēs: mēs nepārtraukti mācāmies, un skolotājs ir viens no tiem cilvēkiem, kurš nepārtraukti mācās, ir iesaistīts mūžizglītībā, jo pretējā gadījumā cilvēks sāk “ iesūnot” , respektīvi, skolotājam visu dzīvi ir jābūt jaukam, un, lai būtu jauns, viennozīmīgi viņam ir jāuzņem jaunas zināšanas.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register