IEVADS
Latvijas Republikas Civillikums nosaka, ka noma vai īre ir kādas lietas lietošanas tiesību piešķiršana par maksu. Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse, šajā gadījumā izīrētājs, piešķir vai apsola otrai pusei, īrniekam, par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. No likuma izriet, ka tiek pieļauts, ka nomas vai īres līgums tiek noslēgts vai nu kā reāllīgums vai arī kā konsensuāllīgums. Bez šaubām, ka rakstveida līgumu noslēgšana ir daudz drošāka un tai ir vairāk priekšrocību, nekā mutiskas vienošanās gadījumā. Lielākā rakstveida līgumu priekšrocība ir tāda, ka šajā gadījumā līgumā tiek skaidri definētas izīrētāja un īrnieka tiesības un atbildība, kā arī, ka šīs tiesības ir juridiski realizējamas.
Pašā sākumā ir svarīgi saprast, ka jēdzieni „īres līgums” un „nomas līgums” nav gluži viens un tas pats. Nomas līgumu slēdz par augļu nesējas lietas nodošanu, savukārt par citām lietām slēdz īres līgumu. Turklāt likuma noteikumi vienādā mērā attiecas gan uz īri, gan uz nomu, ja vien nav īpašu norādījumu vai no likuma jēgas neizriet kas cits.
Paralēli Civillikumam, izīrētāja un īrnieka savstarpējās attiecības regulē arī likums „Par dzīvojamo telpu īri”. Šī likuma specifika ir tāda, ka tas reglamentē tikai dzīvojamo telpu īri, kā arī paredz īpašus izīrētās dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanas un īrnieka izlikšanas, kā arī līguma izbeigšanas noteikumus.
Izīrētāja galvenais pienākums ir nodot izīrēto lietu lietošanā uz laiku, par kuru ir noslēgts īres vai nomas līgums. Tātad izīrētam ir jānodod izīrētā lieta lietošanā un jāsaglabā lietas lietošanas tiesības. Noslēdzot nomas vai īres līgumu, izīrētājs labprātīgi ierobežo savas tiesības uz izīrējamo vai iznomājamo īpašumu. Taču no otras puses, svarīgi ir atzīmēt, ka īrnieks vai nomnieks nekļūst par valdītāju. Viņš ir tikai turētājs un turējuma tiesība sevī ietver arī lietojuma tiesību.
Šī tēma, manuprāt, pašlaik ir sevišķi aktuāla, jo arvien biežāk tiesu praksē ir sastopami gadījumi saistībā ar izīrētāja pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu to pildīšanu, kas nereti kalpo par iemeslu noslēgtā līguma pirmstermiņa laušanai tiesas ceļā, kā arī kompensācijas piedzīšanai. Taču bieži vien rodas gadījumi, kad tiek iesniegtas kasācijas sūdzības un lietas izskatīšana nonāk pat Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā. Tas liecina par nepilnībām likumdošanā, kā arī par to, ka šajā jomā bieži rodas juridiskie kāzusi, kurus ir nepieciešams analizēt un risināt. Jābūt tālredzīgiem un jāprot likumīgā veidā nodrošināties pret visa veida „pārsteigumiem”. Turklāt mainās tirgus, mainās situācija valstī, mainās likumdošana.
Mans referāta mērķis ir apzināt un izanalizēt problēmas, kuras pastāv līdz ar izīrētāja pienākumu nepildīšanu attiecībā pret tā pienākumu nodrošināt īrniekam izīrētās telpas izmantošanu.
…
