Krimināllikums regulē sodu un tā mērķus, kā viens no soda mērķiem ir taisnīguma atjaunošana. Taisnīguma atjaunošana tiek salīdzināta ar tradicionālo justīciju, kur mazāk fokuss tiek vērsts uz likumpārkāpēja sodīšanu, bet gan uz cietušā iesaisti kriminālprocesā un vajadzību apzināšana gan cietušajam, gan likumpārkāpējam, ņemot vērā, ka pēc soda likumpārkāpējam būs jāspēj integrēties sabiedrībā. Darbā tiks analizēts taisnīguma atjaunošanas būtība un to principi.
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka Krimināllikuma mērķi jeb taisnīguma atjaunošanu ir iespējams sasniegt cietušajam un likumpārkāpējam noslēdzot izlīgumu. Izlīgums kā metode kalpo taisnīguma atjaunošanai, kas dod cietušajam kriminālprocesā gūt dziedināšanas sajūtu, tā likumpārkāpējam uzņemties atbildību par savu rīcību un paust nožēlu par izdarīto. Taisnīguma atjaunošana uzsver likumpārkāpēja atbildību, vienlaikus sniedzot atbalstu un resursus upuriem, lai tie varētu izārstēties un virzīties uz priekšu. Kopumā likumdevējam ir svarīga loma, veicinot taisnīguma atjaunošanas prakses izmantošanu kriminālprocesā un nodrošinot, ka cietušie un likumpārkāpēji gūst labumu no šīs alternatīvās pieejas tradicionālajai justīcijai, kuras mērķis ir bijis sodīt. Izlīgumu puses var īstenot iesniedzot iesniegumu izlīguma procesam Valsts probācijas dienestā, procesa virzītājs, ja konstatē, ka ir iespējams izlīgums, tiesas sēdes laikā par izlīgumu paziņojot mutiski, un pie zvērinātu notāru, kurš notariāli apliecina izlīgumu, kuru puses var iesniegt procesa virzītājam. …
