Bieži uzņēmēji tiek nostādīti izvēles priekšā : paplašināt ražošanu vai nē, kādu iekārtu pirkt, ieviest jauno produkciju vai pārtraukt produkta ražošanu. Viens no uzņēmējdarbības veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem tirgus ekonomikas apstākļos ir pamatotu operatīvo un ilgtermiņa lēmumu pieņemšana, darbības plānošana un izmaksu kontrole. Tiem, kas piedalās lēmumu izstrādāšanas un pieņemšanas procesā, nepieciešama laba izpratne par dažādu veidu izmaksām, kas rodas uzņēmumā, un par to, kāda ir to plūsma konkrētos apstākļos.
Uzņēmuma izmaksas ir naudas izteiksmē izteikts visu resursu patēriņš produkcijas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, kā arī šā procesa norises nodrošināšanai. Svarīgākas izmaksu īpašības ir ticamība, pilnīgums, savlaicīgums, diferenciācijas iespējas un svarīgums. Tieši izmaksas dod priekšstatu par iekšējas uzskaites organizāciju un reprezentē saimniekošanas procesa efektivitāti.
Šis studiju darba mērķis ir iegūt iemaņas ar uzņēmējdarbību saistītu ekonomiska rakstura problēmu risināšanā, izmantojot ekonomiskus radītājus un iemācīties patstāvīgi pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus.
Darba uzdevumi : apskatīt izmaksu būtību un saturu, apgūst produkta kalkulācijas aprēķināšanu, izanalizēt produkta kalkulācijas metodes.
Visi veidu uzņēmumos, izņemot pakalpojumu uzņēmumos, materiālu izmaksas veido lielo izmaksas grupu. Tām visbiežāk ir proporcionāli mainīgo tiešu izmaksu raksturs. Materiālo izmaksu sastāvā ietilpst:
ārpus uzņēmuma iegādāto izejvielu un materiālu vērtība ( ka ietilpst gatavojamās produkcijas sastāvā);
tādu pērkamo materiālu vērtība, kuri tiek izmantoti produkcijas izgatavošanai un iesaiņošanai , kā arī citām ražošanas un saimnieciskajām vajadzībām ( iekārtu, ēku, būvju un citu pamatlīdzekļu kontrole, uzturēšana , remonts un ekspluatācija);
instrumentu, ierīču, inventāra , laboratorijas iekārtu un citu darba līdzekļu, kas neattiecas uz pamatlīdzekļiem, nolietojums; specapģērba un citu mazvērtīgu priekšmetu nolietojums;
citu organizāciju sniegtie transporta pakalpojumi izejvielu piegādei;
visu veidu kurināmais, kas tiek iegādāts ārpus uzņēmuma un izmantots tehnoloģiskiem mērķiem, ēku apkurei, transporta darbība ražošanas apkalpošanai;
visu veida pērkama enerģija ( elektriska, siltuma, gaisa kondensāta), kas izmantojama uzņēmuma tehnoloģiskajām, enerģētiskajām, transporta un citām ražošanas un saimnieciskajām vajadzībām;
materiālo resursu vērtība, kas atspoguļojama produkcijas pašizmaksā, veidojas, vadoties no to iegādes cenām ( ieskaitot procentu nomaksu par iegādi uz kredīta, ko piešķīris šo resursu piegādātājs), uzcenojuma, komisijas naudas, kas nomaksāta sagādes organizācijām, transporta, uzglabāšanas u piegādes izdevumiem, ko saviem spēkiem veikušas organizācijas no malas.…
