2. Kratīšana
2.1. Kratīšanas jēdziens, mērķis, nozīme
Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā. Kratīšanu izdara nolūkā atrast kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, līķus vai meklējamās personas.
Prof. Ā. Meikališa kratīšanu definē šādi: ”Kratīšana ir patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, ko veic pēc krimināllietas ierosināšanas prokurors vai izziņas izdarītājs uz tiesneša lēmuma pamata, bet neatliekamos gadījumos ar prokurora piekrišanu bez tiesneša lēmuma, taču par to paziņojot tiesnesim divdesmit četru stundu laikā, ja ir pietiekams pamats domāt, ka kādā telpā vai citā vietā vai pie kādās personas atrodas noziedzīgā nodarījuma rīki vai noziedzīgā veidā iegūtas vērtības, kā arī citi priekšmeti un dokumenti, kuriem var būt nozīme lietā un kuri izpaužas iepriekš minēto telpu, citu vietu, tai skaitā celtņu, apvidus iecirkņu u. tml., personu piespiedu apsekošanā kā arī meklējamo personu un līķu atrašanā, un kuru nolūks ir iegūt pieradījumus lietā, kā arī nodrošināt ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu vai iespējamo mantas konfiskāciju.