Izmeklēšanas eksperimenta attīstība.
Pētot ikvienu sociālzinātnisku parādību vai atklājumu, vispirms nepieciešams noskaidrot ir tās izcelsmi un attīstību. Tā šajā nodaļā es apskatīju izmeklēšanas eksperimenta izcelsmi un attīstību. Izmeklēšanas eksperimenta izcelsme ir meklējama speciālās izmeklēšanas darbībās, savukārt speciālās izmeklēšanas darbības – izmeklēšanas darbībās, bet visu šo procesuālo izmeklēšanas darbību māte ir kriminālistika.
Kriminālistikai no visām juridisko zinātņu nozarēm ir visaktīvākā loma noziedzības pētīšanā, noziedzīgo nodarījuma atklāšanā, izmeklēšanā un novēršanā. Vārds kriminālistika ir radies no latīņu valodas vārda criminalis, kas tulkojumā nozīmē noziedzīgs.
Pirmais, kas 19. gs. Beigās izveidoja sistematizētu kriminālistikas zinātni, bija Austrijas jurists, kriminālists profesors Hanss Gross (1847-1915). Viņš šo priekšmetu izveidoja par zinātni, kas pētī noziegumu izmeklēšanas tehniku un taktiku. H. Gross bija viens no pirmajiem, kas sāka sistematizēt ziņas par noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un, pamatojoties uz šīm ziņām, izstrādāja jaunas kriminālistikas metodes un paņēmienus.
Nav pilnīgi pareizi par kriminālistikas rašanās laiku nosaukt 19. gs. Beigas, jo faktiski kriminālistika kā zinātne sāka veidoties jau 19. gs. vidū. Līdz H. Grosa publikācijai par šo zinātni jau bija publicēti daudzi darbi. Liela nozīme kriminālistikas zinātnes aizsākumos bija franču zinātniekam Alfonsam Bertijonam (1853-1914), kurš par kriminālistiku bija nopublicējis vairākus darbus.
Jebkuras izmeklēšanas darbības mērķis ir iegūt jaunus pierādījumus vai pārbaudīt tos, kas jau atrodas krimināllietā. Viena no šādām darbībām pierādīšanas līdzekļu virknē ir izmeklēšanas eksperiments. Tā ir viena no procesuālajām darbībām, kas ieguva likuma reglamentāciju 1960. gada Latvijas kriminālprocesa kodeksa 184. pantā. Taču arī agrāk eksperiments bija zināms praktiķiem, kuri bija spiesti to izdarīt, noformējot šo darbību, kā izmeklēšanas apskates vai nopratināšanas variantu.
Izmeklēšanas eksperiments jau agrāk tika pielietots dažādās valstīs. Tā 1885. gadā Pēterburgas kara apgabaltiesa, izskatot poručika Imšeņicka lietu, kuru apsūdzēja tīšā sieva noslīcināšanā, izdarīja eksperimentu nolūkā pārbaudīt tās laivas apgāžamību, no kuras cietusī bija iekritusi ūdenī. Citu valstu kriminālprocesa kodeksos eksperiments figurēja daudz agrāk, nekā tas tika ietilpināts Latvijas likumdošanā, piemēram, Itālijas KPK eksperiments parādījās jau 1914. gadā.
…
