NOBEIGUMS
Izpētot un salīdzinot izmēklētāja amata vēsturisko attīstību, autore uzskata, ka darbā izvizītais mērķis ir sasniegts un uzdevumi ir izpildīti. Referātā ir izveidots materiālu klāsts, kurā detalizēti aplūkoti izmēklētāja amata attīstība, pienākumu un tiesību izmaiņas, izmēklētāja statusa izmaiņas.
Vēstures gaitā, mainoties valdībai un tiesību normām, mainījās un izmēklētāja statuss un viņa funkcionālā izpilde. Bet būtībā izmēklētāja darbība vienmēr prasīja milzīgu atbildību un kvalitāti. No izmēklētāja darbības objektivitāti ir atkarīgs, cik taisnīgi un likumīgi tiks sasniegts Krimināllikuma mērķis. Lai nodrošinātu efektīvu un tiesisku, stabilu un atklātu darbību, izmēklētājam jābūt attiecīgās zināšanas un zināma prasme mērķa sasniegšanai. Lai veksmīgi veikt izmēklēšanu, jābūt labas krimināprocesa zināšanas un to normu stingra ievērošana. Izmēklētājs nedrīkst veikt tādu darbību, kas radītu dalībnieku, klātesošu un apkārtējo pilsoņu cieņas pazemošanu, veselības vai dzīvības apdraudēšanu. Izmēklētāja pamatuzdevums ir aktīvi, ātri, vispusīgi un pilnīgi izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu. Izmeklēšana – tas ir ekskluzīva izmeklētāja funkcija. Atsaucoties uz literatūras avotiem, autore var secināt, ka izmeklētāja amata pienākumos ne tikai ietilpst ātri, pilnīgi un vispusīgi izmeklēt noziegumus, bet arī darīt visu iespējamo noziegumu profilaksei.
Izanalīzējot izmeklētāja darba pienākumus un tiesības, autore secina, ka katram izmēklētāja procesuālajam statusam ir noteikta kompetence, par kuru katrs nes zināmu atbildību savu uzdevumu veikšanā. Izmēklētāja funkcionālā pienākumu izpilde autore atzīmē kā prioritāte noziegumu izmēklēšanā tiesībsargājošo iestāžu darbībā, kriminālprocesa dalībnieku un cilvēka tiesību ievērošanā.
…