Krīzes situācijā, kad daudzi uzņēmumi ir kļuvuši maksātnespējīgi, nozīmīgs ir jautājums par aktīvu atgriešanos tautsaimniecībā. Valdības deklarācija lakoniski sola vienkāršot uzņēmumu likvidācijas procedūru. Kamēr tas nenotiek, uzņēmēji ir izveidojuši savu praksi, kā uzņēmumu maksātnespēju realizēt, apejot likumu regulāciju – aktīvi tiek pārnesti uz citu uzņēmumu, pēc tam pasludinot maksātnespēju jau iztukšotam uzņēmumam. Kamēr būs iespējama šāda necivilizēta prakse, Latvija nevar cerēt uz augstām vietām biznesa videi labvēlīgu valstu sarakstā, secina Cebulis.
Savukārt, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzskata, ka valdības deklarācijas projekts pagaidām ir labāks par iepriekšējo valdības deklarāciju. Deklarācijā ir arī dažādas pretrunas, piemēram, norādīts, ka nepieciešams veicināt maksimāli ilgu cilvēku palikšanu darba tirgū, taču nav teikts, ko darīt ar daudzajiem bezdarbniekiem.
Arī izglītības jomas un veselības aprūpes nozares arodbiedrībām varētu rasties iebildumi pret šo deklarāciju, uzskata LBAS vadītājs. Pagaidām valdības deklarācijā nav iekļautas prasības veselības budžetu nodrošināt vismaz 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, arī izglītībai finansējuma palielinājums nav plānots.
Secinājumi
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei Latvijā valsts vara tiek dalīta – izpildvarā, tiesu varā un likumdevējvarā. Izpildvaru Latvijā realizē Ministru kabinets. Ministru kabineta darbība, veidošana, kompetence un atbildība noteikta Ministru kabineta iekārtas likumā, Latvijas Republikas Satversmē, Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Ministru kabineta kārtības rullī.
Rakstot šo referātu ļoti daudz uzzināju par Latvijas izpildvaras vēsturi, tās darbības principiem, kompetenci. Tikai izprotot izpildvaras darbību, veidojas priekšstats par politiskajiem notikumiem valstī.
…
