Valsts vara ir juridisko personu kopums to savstarpējās attiecībās ar pilsoņiem, kurās tās piedalās kā suverenitātes paudēji; no tehniskā viedokļa – juridisko personu un valsts institūciju kopums, kas izpilda publisko tiesību normas.1* Valsts varu apskatot kā sarežģītu, bet vienotu sistēmu, tajā skaidri var saskatīt trīs apakšsistēmas – likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu. Pēc mūsdienu izpratnes par demokrātiju starp šīm apakšsistēmām jābūt stingrai varas pilnvaru dalīšanai. Varas dalīšanas teorijas pamatus izstrādājuši 17. un 18. gadsimta izcilie domātāji – filozofs Džons Loks (1632-1704) Anglijā un tiesību zinātnieks Šarls Luijs de Monteskjē (1689-1755) Francijā.
„Ja vienā un tajā pašā personā vai līdzīgā iestādījumā ir apvienota likumdošanas vara ar izpildvaru, tad nav brīvības; tad jābaidās, ka tas pats monarhs vai tas pats senāts rada tirāniskus likumus, lai tos tirāniski īstenotu. Nav arī brīvības, ja tiesu vara nav nošķirta no likumdošanas un izpildvaras. Ja tā būtu saistīta ar likumdošanas varu, tad vara pār pilsoņu dzīvību un brīvību būtu patvaļīga; jo tiesnesis vienlaicīgi būtu likumdevējs. Ja tā būtu saistīta ar izpildvaru, tad tiesnesim būtu apspiedēja vara”. 2*
Tātad, sadalot varu vairākās rokās, tiek novērsta situācija, ka tie, kas likumus pieņem, paši tos īsteno un strīda gadījumā tos arī izšķir. Katra no varām pilda savas īpašās funkcijas, piemēram, likumdevējs pieņem likumus vai tiesa spriež tiesu. Bez šiem pienākumiem varas atzari piedalās arī kopīgā varas dalīšanas sistēmā, kur katras institūcijas lēmumi tiek savstarpēji uzraudzīti. Katras varas atzars ir pakļauts cita atzara uzraudzībai un nevienam nepiemīt absolūta vara. Parasti varas pamatfunkcijas ir aprakstītas konstitūcijās jeb valstu pamatlikumos.
No Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk tekstā – Satversme) 1. panta „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika” izriet virkne tiesiskas valsts principu, arī varas dalīšanas princips.
Likumdevējs institūts Latvijā ir Saeima. Sabiedrības tiešas pārvaldīšanas darbības veic valdība – Ministru kabinets. Tiesu vara savukārt tiešo pārvaldošo darbību neveic, bet vienīgi izskata un izspriež konfliktus fizisko un juridisko personu starpā. Katrai no varām ir izveidotas savas institūcijas, kas veic katrai varai raksturīgās funkcijas. …
