NOBEIGUMS
Rakstot studiju darbu, un iepazīstoties ar literatūru par ētiskajām vērtībā, var secināt, ka apziņas veidošana skolēnos par ētiskajām vērtībām ir viens no lielākajiem risināmajiem jautājumiem, kas pastāv gan izglītības sistēmā, gan mūsdienu sabiedrībā. Literatūra par šo pētāmo jautājumu ir atrodama gan grāmatās, gan laikrakstos, gan arī internetā.
Iepazīstoties ar Milta A., Lasmanes S. un Rubeņa A. atziņām, ir saskatāmas daudzas kopīgas iezīmes, kas tiek vairākkārt uzsvērtas, proti, tas, ka katram cilvēkam ir savas vērtības, kuras ir jāpilnveido, pašam skolēnam jāveido savi dzīves ideāli un dzīves mērķi, pēc kuriem vadīties. Milts A. un Rubenis A. uzsver, ka skolēna vērtību sistēmu, galvenokārt, veido cilvēki, kas ikdienā ir līdzās viņam, veidojot uzskatus, attieksmi, rādot piemēru mazajam cilvēkam, kurš pasaulē notiekošo objektīvi vēl patstāvīgi nespēj uzlūkot un izanalizēt, nošķirot slikto no labā.
Skolai jāsagatavo skolēni patstāvīgai un tikumiskai dzīvei, veidojot apziņu par skaistā, tikumiskā un pareizā nozīmīgumu skolēna turpmākajai dzīvei. Bet skolēnam ir pašam jāizvēlas, kā dzīvot un organizēt savu dzīvi, vai saskaņā ar sevi un savu būtību, vai arī kāda cita ietekmē un ar uzspiestiem un nepamatotiem noteikumiem. Var uzsvērt to, ka svarīga ir skolēnu vērtību izvēles respektēšana, uz kurām tad viņš vēlas balstīties dzīvē.
Skolā skolēni apgūst pamatzināšanas un pirmos iespaidus par vērtībām, to nozīmīgumu. Ļoti plaši skolēniem tiek mācīts un stāstīts par ētiskajām vērtībām, saskaņā ar mācību stundu tematisko plānotāju, standartiem un programmām, pēc kā skolotāji vadās, mācot sociālās zinības. Katrā sociālo zinību mācību stundā tiek apgūtas kādas no vērtībām, veidoti priekšstati un atziņas. Uzskatu, ka vērtību audzināšanas mērķis ir pārliecības veidošana jaunajai paaudzei. Sociālo zinību priekšmets palīdz bērnam orientēties vērtībās, rīkoties apzinīgi un veidot savu pārliecību konkrētā jautājumā.
Lai skolēni labāk spētu orientēties vērtībās, stundās tiek izmantotas dažādas mācību metodes, kas nostiprina mācību stundās apgūtās vērtības ne tikai teorētiski, bet arī praktiski darbojoties. Tematiskajos plānojumos tiek uzskaitītas šādas mācību metodes, ko skolotāji izmato sociālajās zinībās: darbs pāros, sarunas, diskusijas, pētījumi, individuālie darbi, patstāvīgais darbs un spēles. Sociālajās zinībās svarīga loma darbā ar skolēniem ir skolotāja pieredze, individuāla pieeja katram skolēnam, mācāmajai tēmai un situācijai.
Veicot anketēšanu, redzams, ka katrā vecumposmā ir tādas vērtības, kas skolēniem ir vissvarīgākās un būtiskākās viņu personības attīstībai, savukārt citā vecumposmā tās pašas vērtības ir mazāksvarīgas, kā piemēru var minēt - izglītību, kas 2. klases skolēniem kā vērtība vēl netiek uzskatīta, bet jau 7. klases skolēniem tā ir viena no svarīgākajām un aktuālākajām vērtībām. Šo pārmaiņu pamatojums ir skolēna personības izaugsme, personīgā pieredze un dzīves uzskati, kas gadu gaitā ir izveidojušies.
Neskatoties uz to, ka cilvēka dzīves uztvere katrā vecumposmā ir atšķirīga, pastāv vērtības, kuras ir īpaši svarīgas, gan tiem skolēniem, kuri nesen uzsākuši mācības, gan tiem, kas mācās jau daudzus gadus, piemēram, šādas vērtības kā ģimene, draudzība un mīlestība. Šeit var uzsvērt skolēna savstarpējās attiecības ar ģimenes locekļiem, skolasbiedriem uz sabiedrību.
Rakstot studiju darbu par ētisko vērtību izpratnes veidošanu sociālajās zinībās, esmu iepazinusies ar Šulca D., Milta A., un Lasmanes S. atziņām un pētījumiem par ētiskajām vērtībām, kā arī padziļinājusi savas personīgās zināšanas. Izveidojušies jauni priekšstati par vērtību lomu manā dzīvē, kā arī šī informācijas ir likusi man aizdomāties par to, kā šīs vērtības ietekmē mani dažādu lēmumu pieņemšanā un realizēšanā.
…
