Izsmidzināšanas žāvētavu izmantošana ķīmijas tehnoloģijā

2.2. Žāvēšanas kameras
Žāvēšanas kameras, kuras tiek izmantotas izsmidzināšanas žāvēšanā var būt dažādu formu atkarībā no žāvējamā materiāla īpašībām, nepieciešamās žāvētavas jaudas, kā arī no izsmidzinātāja veida. Visbiežāk tiek lietotas cilindriskas formas žāvētavas ar konusveida sašaurinājumu kameras apakšdaļā. Kameras atkarībā no augstuma un diametra attiecības tiek iedalītas garās (5:1) un īsās (2:1). Biežāk tiek izmantotas īsās kameras, jo tajās var izmantot arī centrbēdzes izsmidzinātājus. Žāvēšanas kameru forma jāizvēlas atkarībā no izsmidzināto pilienu izmēra un žāvējošā aģenta temperatūras, jo jānodrošina pilnīga pilienu izžāvēšana, lai nerastos nosēdumi uz kameras sienām [4]. Žāvēšanas kameru konstrukcija atkarīga no izvēlētā žāvējošā aģenta un materiāla plūsmas režīma.
Līdzplūsmas režīma kamerās gan žāvējošais aģents, gan izsmidzinātais materiāls tiek padots no kameras augšas un aizvadīts kameras apakšdaļā. Šādā režīmā izsmidzinātais materiāls tiek pakļauts augstākai temperatūrai, jo tas uzreiz pēc ievadīšanas kamerā saskaras ar žāvējošo aģentu. Šādās kamerās izmanto centrbēdzes un sprauslu tipa izsmidzinātājus, tomēr jāņem vērā, ka izmantojot centrbēdzes izsmidzinātājus pastāv iespēja, ka uz kameras sienām izgulsnēsies pilnīgi neizžuvušās daļiņas [4].
Lai gan rūpniecībā pārsvarā tiek izmantota žāvētavu darbība līdzplūsmas režīmā, iespējams izmantot arī pretplūsmas režīmu. Šī režīma priekšrocības ir mazāks enerģijas patēriņš mitruma iztvaicēšanai no žāvējamā materiāla, kā arī iespēja žāvēšanu apvienot ar iegūto pulvera daļiņu labāku atdalīšanu [9]. …