Kopumā, pēc manām domām, Antonisa van Deika gleznai ir neapšaubāms šarms, kas man radīja mierīgas un tajā pašā laikā neizprotami, neiespējamas sajūtas. Gleznu "Orānijas–Nasavas prinča Vilhelma II portretu" varēju baudīt pēc saviem ieskatiem un tempiem. Portreta darbā var vērot kā flāmu māksliniekam Antonisam van Deikam patika spēlēties ar krāsu toņiem, jo šajā gleznu portretā ir vērojamas krāsu gammas izmaiņas no melni tumšiem līdz gaišiem toņiem. Šajā gleznā visspilgtāk atmiņā paliks prinča acis, brūni, apaļi (melnās), kuras mani pievilka kā magnētu, jo sajūta bija neaprakstāma, nesaprotama un neiespējama, jo pirmajā brīdī likās, ka šī gleznotā prinča Vilhelma II acis ir dzīvas, tāpēc uzskatu, ka gleznai ir jūtama spēcīga enerģētika. Centos izprast un meklēt atbildes par to, kāpēc gleznai ir šāds fons, kāpēc zēnam ir tieši šāda stāja, apģērbs, utt. Šī glezna ir lielisks pierādījums, ka flāmu māksliniekam van Deikam ir prasmes uz portretu gleznošanu.
Jāsecina, ka Antonisa van Deika darbs "Orānijas–Nasavas prinča Vilhelma II portrets" ir ļoti īpaša ne tikai man, bet arī Latvijas mākslas un kultūras cienītājiem, jo Latvijas muzeju ietvaros tā tiek vērtēta 8. vietā, kas mākslā ir ļoti augsts rādītājs.
…