Aplūkosim tagad īsumā satelītu navigācijas sistēmu (SNS) uzbūvēšanas principus un izmantošanas īpatnības. Šodien ir izvērstas divas līdzīgas viena otrai satelītu sistēmas: amerikāņu GPS (Global Positioning System, Globāla Pozicionēšanas Sistēma) un krievu GLONASS. Koordinātu noteikšana šajās sistēmās balstās uz dažu aizkavju vienlaicīgiem mērījumiem, kuras ir atkarīgas no radioviļņu izplatīšanas starp satelītiem un patērētāju galīga laika. Šīs aizkaves tiek izmērītas, salīdzinot izdalāmu no uztverama ziņojuma apliecēju ar tās kopiju, kura tiek izveidota uztverošā aparatūrā. Rīkojoties ar šīm aizkavēm ar radioviļņu izplatīšanas zināmā ātruma izmantošanu, var saņemt izmērītās attāluma līdz satelītiem vērtības.
Orbītas un satelītu izvietošana uz tām tiek izvelētas tā, lai praktiski jebkurā zemeslodes punktā jebkurā laikā varētu saņemt mērījumus no ne mazāk par četriem pavadoņiem, lai praktiski momentāni noteiktu iekļautās labās daļās nezināmas koordinātas, ātrumus un patērētāja pulksteņu kļūdas. Tādējādi, bez koordinātām izdodas arī precīzi noteikt tekošo laiku, kas ir nepieciešams virknes uzdevumu risināšanā. Svarīgi uzsvērt, ka atšķirībā no INS šeit nav nekādu uzkrājušos kļūdu.
Apstrādes algoritmi, kuri tiek realizējami patērētāju aparatūras sastāvā, parasti ietver sevī divus etapus. Pirmajā etapā notiek pseidoattālumu un pseidoātrumu, bet otrajā - koordinātu un ātruma noteikšana.
GPS sistēmai ir sekojošas galvenās raksturīpašības2. Satelītu kopskaits — 24, ieskaitot 3 rezervē. Orbītu augstums ir 20000 km. GPS ir raksturīga divu dienestu esamība: standarta atrašanas vietas noteikšanas pa atvērto kanālu dienesta (Standard Positioning Service — SPS, Standarta Pozicionēšanas Dienests) civiliem patērētājiem un precīzas atrašanas vietas noteikšanas pa aizvērto kanālu dienesta (Precise Positioning Service — PPS, Precīzas Pozicionēšanas Dienests) militāriem patērētājiem. Divu dienestu esamība tiek paredzēta augstās precizitātes noteikšanas iespējas ar civiliem un nesankcionētiem patērētājiem ierobežošanai. Šajos nolūkos tika organizēts tā saucamas selektīvās pieejas (SA-selective availability, selektīva pieeja) režīms. Šajā režīmā satelītu signālos tiek ievesti speciāli efemera informācijas sagrozījumi satelīta pulksteņu rādījumu sagrozījumi. Kopš 1994. gada februāra tiek ievesti arī papildus sagrozījumi, nosaukti Anti-spoofing (AS, burtiski: pretkrāpšana)9. Satelītu signāli tiek pārraidīti divās nesošās frekvencēs: L1 =1575,42 MHz, L2 =1227,6 MHz. Apliecējas signālu veidošanas taktātrums (uz fāžu manipulācijas bāzes): 1,023 MHz atvērtam SA kodam (L1) un 10,23 MHz aizvērtam SA kodam (L1 un L2). Signālu sadalīšana dažādiem satelītiem balstās uz koda.…
