Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:860983
 
Evaluation:
Published: 07.09.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 26 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    5
1.  Pirmsskolas vecuma bērnu radošās darbības raksturojums    7
1.1.  Radošums, kreativitāte, radošais process, radošās spējas – pedagogu un psihologu atziņas    7
1.2.  Radošās darbības īpatnības pirmsskolas vecuma bērniem    9
2.  Iztēle un tās attīstība pirmsskolas vecumā    11
2.1.  Iztēles process, iztēles veidi, funkcijas    11
2.2.  Iztēles īpatnības pirmsskolas vecumā    14
3.  Integrētās nodarbības, metodes un paņēmieni iztēles pilnveidei    16
4.  Pētījums par 5-6 g. bērnu iztēles attīstību    34
4.1.  Pētījuma apraksts    34
4.2.  Pētījuma rezultātu analīze    36
  SECINĀJUMI    44
  LITERATŪRAS SARAKSTS    45
Extract

1.1. Radošums, kreativitāte, radošais process, radošās spējas – pedagogu un psihologu atziņas

Aizvien lielāka vērība tiek pievērsta kreativitātei izglītībā un psiholoģijā. Kas ir kreativitāte? Šis jautājums vēl šodien tiek plaši diskutēts. Dažādiem zinātniekiem ir savas koncepcijas šajā jautājumā, vārds „kreativitāte” tiek lietots dažādās nozīmēs, dažādos kontekstos. Vienkāršojot var teikt, ka kreativitāte ir saistīta ar kaut kā oriģināla radīšanu. Bet ir dažādi uzskati par to, no kā šis process sastāv un cik izplatīta ir kreativitātes spēja [3;4].
S. Ariete raksturo kreativitāti kā maģisku sintēzi, kuras pamatā ir primitīvu, iracionālu, zemapziņas spēku apvienojums ar racionāliem, kognitīviem apzinīgās domāšanas mehānismiem [26;8].
Mūsdienu amerikāņu psihologs Fromms piedāvā šādu kreativitātes jēdziena definīciju: „Tā ir spēja brīnīties un uzzināt, spēja atrast risinājumu nestandarta situācijās ar mērķi atklāt jaunu un reizē spēja dziļi apzināties savu personīgo pieredzi” [2;62].
Interesants šķiet viedoklis par kreativitāti kā sistēmu (pēc Gardena Merfi), kuras centrālā daļa ir intelekts, kas nokļūst vai kuru aptver noteikta vide – krāsa, kustība, telpa, laiks, valoda, sabiedriskās attiecības utt. Intelekta saskarsme ar šiem dažādajiem faktoriem rada pieredzi, kas uzkrājas atmiņā, kur, savukārt, tiek inkubētas idejas, kas ar atklāsmes palīdzību tiek apzinātas, bet pēc tam arī pārbaudītas [26].
Ja pievērsīsimies radošuma definīcijām, var saprast, ka jēdzieni „kreativitāte” un „radošums” tiek lietoti paralēli, būtībā apzīmējot vienu un to pašu.
Radošums tā ir „cilvēka spēja veidot jaunas, oriģinālas saiknes starp savstarpēji nesaistītiem vai citam no cita tālu esošiem objektiem”.
Herolds Andersons raksta, ka „radošums ir atvēršanās augstākajiem Visuma harmonijas līmeņiem”. Ā. Maslovs jēdzienu radošs izmanto ne tikai radīta produkta raksturošanai, bet arī personu, darbības, procesa vai uzskatu formulēšanai [10;41].
Vēl šodien aktuāla ir P. Torensa pieeja kreativitātes definēšanai. Viņš aplūko kreativitāti kā jūtīguma rašanos pret problēmām, pret esošo zināšanu deficītu vai disharmoniju: šo problēmu konkretizēšanu, to atrisinājumu meklēšanu, hipotēžu izvirzīšanu, izmaiņu pārbaudi, lēmuma rezultāta formulēšanu un paziņošanu [15;321].

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −8,48 €
Work pack Nr. 1169523
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register