Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:116930
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.03.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Kā viens no nozīmīgākajiem jēdzieniem, kurš lietots kriminālprocesa un krimināltiesību zinātnē, ir pierādīšana. Šis jēdziens ir pamatā vienam no konstitucionālajiem kriminālprocesa principiem, proti, nevainīguma prezumpcijai. Nevainīguma prezumpcija, kuras pamati redzami starptautiskajos dokumentos, kura ietverta Latvijas pamatlikumā, tika reglamentēta Latvijas kriminālprocesa kodeksā un arī šobrīd tā ir paredzēta Latvijas kriminālprocesa likuma 19. pantā. Tā nosaka, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Kas tad īsti ir konstatēšana? Tā kā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, savs nevainīgums jāpierāda nav, šī atbildība pirmstiesas procesa stadijā gulstas uz procesa virzītāju. Pierādīšanas jēdziens ir kļuvis arī par galveno jēdzienu pierādīšanas teorijā. Ikdienā lietojot vārdus „ pierādīt” , „pierādīšana „ un „pierādījums „, tie ir kļuvuši par ierastiem, par to būtību vairs neviens dziļi neaizdomājas. Lai varētu kaut ko pierādīt, mums vispirms kaut kas ir jāzina, tātad pirms kaut ko pierādīt, šis „ kaut kas „ ir jāizzina. Šeit parādās divas darbības – izzināšana un pierādīšana. Pirmstiesas izmeklēšanas uzdevums ir noskaidrot patiesību, un tā tiek realizēta ar nolūku iegūt un nostiprināt pierādījumus. Izzināšanas pamatā ir objektīvās patiesības noskaidrošana. Latvijas kriminālprocesa kodeksā kā viens no pamatprincipiem bija iekļauts patiesības noskaidrošanas princips, kurš noteica, ka izziņas izdarītājam ir pienākums pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklēt lietas apstākļus un atbilstoši objektīvajai patiesībai noskaidrot noziedzīga nodarījuma esamību un to, kas vainīgs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Faktisko apstākļu atbilstību objektīvajai patiesībai nodrošināja izmeklētāja pilnīga, vispusīga un objektīva izmeklēšana. Izmeklēšanas vispusība un objektivitāte izpaudās kā izmeklēšanas veikšana bez jebkāda subjektīva iepriekš pieņemta viedokļa Savukārt izmeklēšanas pilnība nozīmēja visu to faktu un apstākļu noskaidrošana, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1127155
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register