SECINĀJUMI
Pētījums atklāja cēloņsakarību starp Jāņa Teologa „Atklāsmes” tekstu un kulturoloģijas vidi, kurā šis teksts tika uzrakstīts, kurā skaitlisko simbolu izmantošanas cēloni var izpaust kā kulturoloģijas apkārtni, rezultātā - šo tēlu izmantošana „Atklāsmes” tekstā. Ir vērts atzīmēt to, ka avoti (pētnieki), kas attēloti šinī darbā, izmantoja tādas pat vai līdzīgas metodes, lai interpretētu izstudēto simbolu nozīmes, tā kā šo simbolu interpretācijas versijas ir līdzīgas ar šo simbolu nozīmēm (šinī gadījumā cipara 7 interpretācijas nozīmes). Piemēram, runājot par Vidusjūras kultūru, kuras auglis ir arī „Atklāsmes” grāmata, kā pierādījumu var pieminēt Vidusjūras kultūru Helēnisma periodā, kad parādījās „Septiņu pasaules brīnumu” saraksta pirmā versija. Skaitlis 7 šinī gadījumā atspoguļo pilnīgumu, pabeigtību un pilnību. Šis skaitlis tika uzskatīts par dieva Apolona svēto skaitli. Pozīcija ir līdzīga arī ar Pitagora uzskatiem, kurš dēvēja skaitli 7 par „reliģijas” skaitli, jo daudzām sensenām tautām tas ir svēts skaitlis. Pitagors dēvēja skaitli 7 par cilvēka savienojumu ar dievību. Runājot par pētnieku metodēm, var pieminēt Bulgākovu, kurš uzskatīja, ka septiņas baznīcas, uz kurām mēs atrodam pravietiskas atsauces „Atklāsmes” otrajā un trešajā nodaļas, simbolizē vispasaules baznīcas pilnību, kas sakrīt ar šī skaitļa interpretāciju „Septiņu pasaules brīnumu” klasiskajā izpratnē - pabeigtība, pilnība. Līdzīgas iezīmes tiek novērotas arī citu autoru pozīcijās, piemēram, ir vērts pieminēt arī kabalistisko simboliku, kurš parādījās XII gadsimtā. Piemēram, Sorokins, aplūkojot simbola kabalistisko nozīmi skaitlim 7 uzskata, ka skaitlis 7 nozīmē kosmosa vai garīgas pasaules atklāsmes pilnīgumu, kas noteikti ir ļoti līdzīgs pēc apraksta ar šī cipara traktējumu Helēnisma periodā („Septiņi pasaules brīnumi”) - pilnīgums, pabeigtība. Balstoties uz šo piemēru, nepieciešams atzīmēt, ka „Atklāsmes” simboliskos tēlus ietekmēja kulturoloģijas vide, kuras pirmsākumi sakņojas tūkstošiem gadu pirms kristiešu vēstures.
…
