Jānis Zābers bija izcils latviešu operdziedātājs. Lai gan dziedoņa mākslinieciskā darbība aptvēra tikai nedaudz vairāk par desmit gadiem, tomēr tā iezīmēja spilgtu laikmetu latviešu operdziedātāju vēsturē.
Viņš bija spožs itāļu, krievu un latviešu operu varoņu atveidotājs, kā arī kamerdziedonis. Daudzas dziesmas, arī operu lomas komponisti rakstīja tieši viņam. Dziedātāja talantu augsti novērtēja kritiķi, komponisti, diriģenti, dziedātāji, pianisti. Par viņu jūsmoja citu mākslas nozaru redzami pārstāvji. Tautā viņš bija viens no iemīļotākajiem māksliniekiem.
J. Zābers dzimis 1935.g. 11. augustā Lubānas pusē zemnieku ģimenē. Viņam bija arī vecāks brālis Miervaldis, kurš ļoti rūpējās par Jāni, jo bija 9 gadus vecāks. Viņa ģimenē gan māte, gan arī tālāki radinieki bija lieli dziedātāji, un dziesmu pazinēji. Pirmais mūzikas skolotājs Jānim bija tieši vecākais brālis.
1945.g. viņš sāka mācīties Meirāku pamatskolā. Mīļākās stundas bija dziedāšana un matemātika. Pēc skolas beigšanas viņš iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, pēc tam kļuva par Konservatorijas 1. kursa studentu. Tajā laikā viņš sāka saņemt arī pirmās lomas operās: “Fausts, Jolanta” 1960.g. J. Zābers kļuva par pilntiesīgu operas solistu. Nu viņu klausījās Rīgā, Ļeņingradā, Maskavā.
1902.g. tika nolemts jauno solistu sūtīt uz Itāliju pilnveidoties vokālajā mūzikā un iepazīties ar itāļu dziedāšanas skolu. Šajā laikā J. Zābera vārds arvien biežāk parādījās latviešu presē. Uz viņu lika lielas cerības, jūsmoja par iespēju mācīties Itālijā, gaidīja brīnumus. Pēc mācībām J. Zāberu dzimtenē sagaidīja ar lielu sirsnību un interesi. Laikraksti publicēja intervijas ar viņu atmiņās par Itāliju. …
