Mežs ir viena no krāšņākajām un daudzveidīgākajām dabas grāmatām. Tas, ko par mežu saraksta cilvēks, var būt tikai ābece. Ja cilvēkam izdosies saprast pašas dabas noteiktās meža „ābeces patiesības”, viņam būs vieglāk izprast meža mūžam mainīgo un sarežģīto dabu. Cilvēkam mežs sniedz labklājību, tīru gaisu un ūdeni, bet mežs ir arī vienlaikus dzīves telpa daudziem augiem un dzīvniekiem. Tad, kad cilvēki iemācīsies no meža ņemt tikai tik daudz, lai pašam mežam nenodarītu pāri, cilvēki un meži dzīvos saskaņā [2., 3.lpp.].
1.JĒDZIENS PAR MEŽU
Mežs ir ne tikai krāšņums, bet arī bagātība. Priežu sili, egļu meži, bērzu birzis un varenas ozolu audzes. Bieži līdzās eglēm un priedēm aug arī citi koki un krūmi: apses, bērzi, alkšņi, krūkļi, pīlādži u.c. Pasaules mežu uzskaite ir neprecīza. Pēc dažādiem vērtējumiem mežu kopplatība sastāda 3,7 – 4,8 mld ha. Latvijas teritoriju klāj meži nedaudz mazāk par pusi. Lielākie mežu masīvi ir Kurzemē un Vidzemē. Latvijas apstākļos, kur meža augšanas apstākļus galvenokārt nosaka augsnes auglība, reljefs un mitruma apstākļi, neveidojas lieli un viendabīgi meža nogabali. Dažādu augšanas apstākļu nogabali mežā izvietoti mozaīkveidīgi.
Mežs ir viens no galvenajiem veģetācijas tipiem, lielāks kopums slēgumā augošu koku, kas atrodas mijiedarbībā ar vidi un cits cita ietekmē.
Cenzdamies noturēt, izplatīt savu ietekmi starp...…