Secinājumi
• Pētot un analizējot jau veiktos pētījumus par jauniešiem un kultūru, mana hipotēze apstiprinājās, jo katra jaunieša interesēs ir pastāvēt pie savas dzimtās valodas un tāpēc viņam viena no svarīgākajām lietām ir ģimene.
• Daudzi jaunieši un pat pieaugušie bieži vieglprātīgi izturas pret savu valodu, ignorē jau 20.gadsimta pieņemtās valodas normas, neievēro gramatikas nosacījumus un stilistiskās likumības un sakarības.
• Ļoti liela nozīme dzimtās valodas saglabāšanai un kopšanai ir izglītībai. Izglītots un kulturāls indivīds daudz nopietnāk apzinās dzimtās valodas nozīmīgumu un cenšas to cienīt, saudzēt un izkopt, jo tā taču ir mūsu tautas bagātība, tā ir dzīva saite starp cilvēkiem.
• Atsaucoties uz dažādiem pētījumiem un aptaujām, var secināt, ka dzimtā valoda ir aktuāla tēma mūsdienās, jo katram ir savs uzskats un ikviens zinātnieks uzskaita katra indivīda idejas, šādu pētījumu rezultātā rodas domstarpības starp jauniešiem.
• Ar pētījumiem ir pierādīts, ka Latvijā ir jaunieši, kuri ir krievvalodīgiem, bet viņiem nesagādā nekādas problēmas runāt latviski.
• Izglītības iestādēs būtu jāpievērš liela uzmanība jauniešu mutvārdu runas kvalitātes veidošanai, lai viņš prastu mērķtiecīgi izmantot leksikas materiālu un risināt sarunas ar citiem cilvēkiem. Tas sekmē lielus panākus rakstu valodā.
• Katram pedagogam būtu nepieciešams izskaidrot valodas estētikas pamatus.
• Pēdējos gados samazinājies to nelatviešu skaits, kas publiskajā telpā lieto tikai krievu valodu, piemēram, darba vietā runā tikai krieviski, arvien biežāk blakus krievu valodai tiek lietota arī latviešu valoda.
…