21. gadsimtā Latvijā notiek straujas pārmaiņas gan sociālajā un politiskajā, gan ekonomiskajā jomā, tās rada vajadzību ieviest reformas arī izglītībā. Izglītība pamatoti tiek uzskatīta par to cilvēces darbības jomu, kas vistiešāk ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti un labklājību. Latvijā pastāv izglītību reglamentējoši dokumenti: Izglītības likums, vadlīnijas, normas, standarti un programmas, kas tiek realizētas formālajās izglītības iestādēs. Taču formālā izglītība ne vienmēr spēj apmierināt indivīdu vēlmes un vajadzības, tā ne vienmēr spēj ātri reaģēt uz sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām, tādēļ indivīdiem vajadzētu iegūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas ārpus formālās izglītības, t. i., neformāli. Neformālā izglītība var īstenoties kā formālās izglītības papildinājums, kā iztrūkstošo formālo zināšanu, prasmju, iemaņu ieguves process, kā izglītība, kas piedāvā jaunas zināšanas, prasmes, iemaņas, kas nepieciešamas indivīdam sabiedrībā notiekošo pārmaiņu rezultātā.[5, 3]
Brīvā laika centri pie vispārīgās izglītības iestādēm sākti veidot 2003.gada rudenī, kad tika izveidots Rīgas 94.vidusskolas brīvā laika centrs "Nāc un piedalies". Centru darbības mērķis ir attiecīgās skolas un mikrorajonu bērniem un jauniešiem radīt piemērotus apstākļus lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Brīvā laika pavadīšanai telpās ir mainīgs apmeklētāju sastāvs. Saskaņā ar ierakstiem apmeklētāju žurnālā šo centru gada garumā apmeklē aptuveni 5 000 dažādi Rēzeknes bērnu un jauniešu. Centrs darbojas visu gadu darbdienu pēcpusdienās.[8.3]
Rēzeknes pilsētā ar jaunatnes politiku saistītos jautājumus koordinē Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvalde. Rēzeknē darbojas 21 jauniešu neformālās izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas un interešu grupas. Prioritātes darbā ar jaunatni (demogrāfiskā grupa vecumā no 15 līdz 25 gadiem) tiek noteiktas, ņemot vērā Jaunatnes politikas valsts programmā 2005. - 2009. gadam (pieņemta MK 2005.gada 26.aprīļa sēdē, prot. Nr. 23 35§) ietvertos darbības virzienus un uzdevumus, kā arī atbilstoši Eiropas Komisijas baltās grāmatas „Jauns impulss Eiropas jaunatnei” noteiktajām vadlīnijām. Jaunatnes politikas nozīmīgākie virzieni ir neformālā un formālā izglītība, nodarbinātība, brīvprātīgais darbs, kultūra, sports, veselība un fiziskā aktivitāte, lietderīga brīvā laika izmantošana, līdzdalība un informācija.…
